Dienas notikumu apskats

Ārsti skeptiski par revidentu secinājumiem un priekšlikumu veselības aprūpes jomā

Dienas notikumu apskats

Briti iezīmē «Brexit» sarunu principus; To vidū imigrācijas un likumdošanas kontrole

Deju kolektīvi varēs brīvprātīgi izlemt, kurās «Māras zemes» dejās piedalīties

Deju kolektīvi varēs brīvprātīgi izlemt, kurās «Māras zemes» dejās piedalīties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome devusi zaļo gaismu deju lieluzveduma „Māras zeme” ieceres turpināšanai, par ko pēdējos mēnešos izskanējuši pretrunīgi viedokļi no dejotājiem. Līdz rudenim vēl varētu notikt kādas izmaiņas repertuārā un muzikālajā materiālā, taču ne koncepcijā kopumā. Uzveduma autori sola turpināt plaši skaidrot izrādes ieceri.

Darbs pie „Māras zemes” ir jāturpina, tā pēc Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes sēdes norādīja padomes priekšsēdētājs, diriģents Romāns Vanags. Viņš norāda – niansēs vēl ir iespējamas izmaiņas, taču pie radītās koncepcijas ir jāpieturas.

„Ja šis stāsts tiek sadrupināts pa gabaliņiem, tad viss izjūk. Es arī vairs nebūtu gatavs uzņemties atbildību par savu māksliniecisko darbu, ja to sāk likt kopā kā lego klucīšus un saka, ka šis sarkanais tur neder, tur vajag zaļo. Tāpēc es uzskatu, ka ir jābūt stingram un par savu pārliecību ir jācīnās," skaidro Vanags.

Apņēmību cīnīties par savu ideju pauž arī uzveduma režisors Elmārs Seņkovs, kurš līdz šim diskusijās par topošās izrādes kvalitātēm iesaistījies mazāk. Viņš aicina ieklausīties „Māras zemes” galvenajā vēstījumā – ka latviešu tauta ir vecāka par simt gadiem un, par spīti grūtiem apstākļiem, spējusi būt stipra un izdzīvot.

„Svarīgākais bija parādīt mūsu spēku, mūsu pašapziņu – caur spītību, caur drosmi, caur vīrišķību, arī caur dejām un dziesmām," saka Seņkovs. "Mēs visi kaut kādā ziņā esam radniecīgi un sapulcējamies, lai veidotu šo lielo, skaisto ciltskoku kā zīmējumu, un pēc tam caur Māras zemi izdejotu šo laiku. Lai domātu un runātu par šodienu un nākotni, mums vienkārši ir jāapzinās pagātne.”

Tā kā šim uzvedumam sākotnēji nebija viena muzikālā vadītāja un pasūtītie jaundarbi savā struktūrā izrādījušies ļoti atšķirīgi un ne vienmēr organiski padodas dejai, radošā grupa nolēmusi aicināt talkā ekspertus, lai analizētu muzikālo materiālu un, iespējams, vēl veiktu kādas korekcijas. Izmaiņas sagaidīs arī dejotājus – gan jau šī pavasara skatēs, gan nākamajā sezonā, informē horeogrāfs Jānis Purviņš.

„Pavasara skatēs katrs kolektīvs varēs brīvi izvēlēties divas dejas. Viņiem nebūs jāveic izloze. Otra lieta, jau gatavojoties pašam uzvedumam, savas grupas ietvaros katrs kolektīvs varēs izvēlēties – piemēram, ja es esmu C grupas kolektīvs, es varēšu izvēlēties: šo deju es vēlos dejot deju svētkos un ar to es arī startēju deju lieluzvedumā. Vai izvēlēties vienu, divas vai trīs dejas, tā būs katra kolektīva un katra vadītāja paša izvēle,” stāsta Purviņš.

Purviņš pieļauj, ka „Māras zemes” repertuārā vēl varētu būt kādas izmaiņas pēc pavasara skatēm, bet pašlaik sarakstā ir 28 dejas, ko veidojuši 20 autori, tostarp septiņu horeogrāfu jaundarbi, kas veido mazliet vairāk kā pusi no kopējā repertuāra.

Savukārt darbs pie tērpiem uzveduma pirmajai daļai, kas stāsta par Latviju 12.-13.gadsimtā, vēl turpinās. Radošā grupa konkrētas idejas vēl neizpauž, vien norādot, ka tos mēģinās risināt, iekļaujoties svētku budžetā un, iespējams, izmantojot kolektīvu rīcībā jau esošu tērpu detaļas.

Jau ziņots, ka sākotnēji bija iecerēts Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku lieluzvedumā "Māras zeme" visiem 15 000 dejotāju uzstāties jaunos tērpos – audums būtu jāiegādājas pašvaldībām, bet tērpi jāpašuj pašiem deju kolektīviem. Pašvaldību savienība nolēma neatbalstīt īpašo tērpu finansēšanu uzvedumam "Māras zeme" tikai no pašvaldību līdzekļiem. 

Pēc dejotāju un pašvaldību protestiem XVI Deju svētku deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskās koncepcijas autori solīja pilnveidot gan lieluzveduma repertuāru, gan mākslinieciskos risinājumus. Vēlāk simtgades deju svētku lieluzveduma „Māras zeme” radošajai komandai atbalstu pauda visu deju apriņķu virsvadītāji, nododot Kultūras ministrijai arī oficiālu atbalsta vēstuli svētku rīkotājiem, Latvijas Nacionālajam kultūras centram.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti