Ceļā uz Dziesmu svētkiem: Melngaiļa «Jāņuvakars» sākumā bija iecerēts kā baleta skats

Kāpēc Dziesmu svētku repertuārā ir tik daudz nezināmu dziesmu? Šādu jautājumu droši vien savu reizi uzdevis ne viens vien klausītājs, sēžot Mežaparka Lielajā estrādē. Protams, pazīstamas dziesmas vienmēr ir patīkamāk klausīties, jo domas seko līdzi mūzikai. Tieši pēc gada jūlija sākumā sāksies Latvijas simtgades dziesmu svētki, tāpēc Latvijas Radio jau laikus aicina - iepazīsti Dziesmu svētku repertuāru un sagaidi svētkus kā īsts eksperts!

Jūlijā katru darbadienu Latvijas Radio un lsm.lv iepazīstina ar kādas simtgades dziesmu svētku dziesmas vēsturi. Stāsta muzikologi, diriģenti un arī paši dziesmu autori.

Latvijas Radio aicina uzzināt vairāk par slaveno Emiļa Melngaiļa „Jāņuvakaru”, kas sākotnēji bija iecerēta kā viens no skatiem viņa baletā „Maija (Turaidas Roze)”. Dziesmas vēsturē ielūkoties aicina muzikoloģe Baiba Jaunslaviete.

„Šis balets tā arī nav ticis uzvests, lai gan, kā žurnālā ''Dziesmusvētki'' (1999, nr. 2) liecina muzikologs Arnolds Klotiņš," stāsta muzikoloģe Baiba Jaunslaviete. "Toreiz pietrūcis pavisam maz: arhīvā saglabājies 1926. gadā noslēgts autora līgums ar operas direkciju, taču direkcija vēlējusies mūzikas papildinājumus, par ko nav gribējusi autoram piemaksāt. Arnolds Klotiņš pieļauj, ka būtu interesanti redzēt šī baleta uzvedumu mūsdienās, jo, iespējams, laikabiedri nespēja novērtēt Melngaiļa novatorismu: viņi gaidīja no jaundarba klasiski romantiskos simfoniskās attīstības principus, kas asociējas ar Bēthovena vai Čaikovska vārdiem, bet Melngailis piedāvāja senatnīgi variatīvu attīstību un ostinato – līdzīgi, kā to vēlāk darīja austrietis Karls Orfs un jau 20. gs. otrajā pusē arī igauņu komponists Veljo Tormiss savā baletā ''Igauņu balādes''," norāda Jaunslaviete.

"Taču, neatkarīgi no baleta ''Maija (Turaidas Roze)'', tā fragments ''Jāņuvakars'' jau sen dzīvo savu patstāvīgu dzīvi.

Pirmoreiz Vispārējos dziesmu svētkos tas izskanēja 1931. gada 21. jūnijā, diriģents bija Teodors Reiters.

Laikraksta "Latvijas Kareivis" recenzents 26. jūnijā atzīmē, ka no visām Reitera diriģētajām dziesmām Melngaiļa ''Jāņuvakars'' šķitis visiespaidīgākais un ticis atkārtots. Savukārt ''Izglītības Ministrijas Mēnešraksta'' (1931, nr. 7) mūzikas kritiķis Eduards Ramats secina, ka īpaši paticis Dārziņa ''Mēness starus stīgo'' un jaundarbs – Melngaiļa "Jāņuvakars"," stāsta Jaunslaviete. "Turklāt pēdējais, pēc viņa vārdiem, latviešu koru literatūrā pavisam drīz ieņems ļoti redzamu vietu. Ramata skatījumā, dziesma nav vienkārša, tā ir bagāta ar pēkšņiem un krāsainiem harmonijas pavērsieniem, kā arī prasa plašu balsu diapazonu, taču – jābrīnās, ka lielā dziedātāju masa visu to pārkāpa nemanot. Acīmredzot sava loma bijusi arī Melngaiļa ilggadējai kordiriģenta pieredzei, kas nosaka viņa kora specifikas izpratni: gan diriģenti, gan dziedātāji atzīst, ka pat šķietami sarežģītas Melngaiļa dziesmas parasti ir korim ērtas un pateicīgas," pauž muzikoloģe.

"Nākamajos, 8. dziesmu svētkos 1933. gadā ''Jāņuvakaru'' diriģē jau pats autors Emilis Melngailis. Jēkabs Graubiņš (žurnāls "Daugava", nr. 7) atzīmē to kā vienu no trim viskošāk izskanējušajiem programmas numuriem blakus Jāzepa Vītola "Gaismas pilij" un Alfrēda Kalniņa "Latvju himnai". Arī 9. dziesmu svētkos (1938) dziesmu diriģē komponists. Turpmāk ''Jāņuvakars'' - ar pavisam nedaudz izņēmumiem - ir gandrīz neiztrūkstoša Vispārējo latviešu dziesmu svētku sastāvdaļa. Virsdiriģenti, kas visbiežāk vadījuši šīs dziesmas atskaņojumu, ir Jānis Dūmiņš, Leonīds Vīgners un Jānis Zirnis," saka Jaunslaviete.

Izpilda dziesmu svētku apvienotais jauktais koris Jāņa Zirņa vadībā 2008.gadāLatvijas Radio ziņu dienests
    "Dziesmā atainotas līgovakara norises, sākot ar saulrietu un beidzot ar līksmības kulmināciju. ''Jāņuvakara'' malējos posmos skan paša Melngaiļa oriģinālmelodijas, bet vidusdaļā izmantotas divas t. s. ātrās līgošanas tēmas, kas aizgūtas no tautas mūzikas: savulaik folkloras ekspedīcijā tās pierakstījis Andrejs Jurjāns (Latvju tautas mūzikas materiāli, 1. grāmata, 1894). Blakus klasiskai kora rakstībai krāšņi izpaužas tautas daudzbalsība – teicēju, vilcēju, locītājbalsu funkcijas," norāda Jaunslaviete.

     

    Jāņuvakars

    Latviešu tautasdziesmas vārdi

    Emilis Melngailis (1874-1954)

     

    Līgo saule vakarā,

    Līgo gani sētiņā,

    Līgo pati mīļā Māra,

    Telītēm vārtu vērti.

     

    Jauni puiši, jaunas meitas,

    Pušķojat klētes jumtu.

     

    Visu gadu Jānīt’s nāca,

    Nu atnāca šovakar!

     

    Dimdēj’ zeme atnākot,

    Skanēj’ pieši nolecot.

     

    Jānīts nāca pār gadskārtu

    Savu bērnu apraudzīt.

     

    Vai ēduši, vai dzēruši,

    Vai Jānīti daudzināja?

     

    Ij ēduši, ij dzēruši,

    Ij Jānīti daudzināj’.

     

    Ai, Jānīti, Dieva dēls,

    Ko tu vedi vezumā?

     

    Meitām vežu zīļu rotu,

    Puišiem caunu cepurītes.

     

    Sit, Jānīti, vara bungas

    Vārtu staba galiņā.

     

    Lai sanāca Jāņa bērni

    No maliņu maliņām.

     

    Lai sanāca Jāņa bērni,

    Jāņu zāles kaisīdam’.

     

    Jāņu dienu Dieva dēls,

    Saules meitu sveicināja.

     

    Jauni puiši, jaunas meitas,

    Jāņu nakti neguļat!

    XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta kora dziesmu apkopojuma izdevums un pilns nošu komplekts pieejams "Musica Baltica" mājaslapā.

    Iepazīsti arī citas 2018.gada dziesmu svētku dziesmas!

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Dziesmu un deju svētki
    Kultūra
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti