Brīvības ielas 61.nama jaunā, balti pelēkā fasāde liek pacelt acis ne vienam vien garāmgājējam, kas sen bija apraduši ar netīri dzeltenīgo ēkas krāsu. Tagad uz bagātīgi izgreznotās klasicisma stila fasādes no jauna atklājas skulptūras, bareljefi un dažādas dekoratīvas detaļas. Par ēkas baiso pagātni vēsta 2003.gadā uzstādītais Gļeba Panteļejeva piemineklis "Durvis" un divas plāksnītes uz stūra durvīm: "Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas Pilsoņu pieņemamā telpa" un zem tās - "Izstaigā Stūra māju!". Taču nekādas oficiālas norādes par muzeju uz atjaunotās fasādes nav. Vien pie stikla uz A4 formāta lapas izdrukāts uzraksts "Izstādē ieeja no stūra".
Par ēkas baiso pagātni vēsta 2003.gadā uzstādītais Gļeba Panteļejeva piemineklis "Durvis" un divas plāksnītes uz stūra durvīm: "Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas Pilsoņu pieņemamā telpa" un zem tās - "Izstaigā Stūra māju!". Taču nekādas oficiālas norādes par muzeju uz atjaunotās fasādes nav.
Vairums muzeja apmeklētāju pašlaik ir skolu klases un ārzemnieki. Ik pāris minūtes veras durvis un kāds angliski prasa biļetes uz ekskursiju pa pagrabiem. Dienā, kad Latvijas Radio viesojas Stūra mājā, tūres angliski jau izpārdotas, daži gribētāji paliek bez biļetēm.
Izstādes darbinieku telpā līdzās kasēm Latvijas Radio satiek ekspozīcijas "Izstaigā Stūra māju" projekta vadītāju Aiju Abeni. Viņa stāsta - lai gan apmeklētāju ir mazāk nekā pērn, "Rīga 2014" laikā, darba netrūkst. Stūra mājas izstādi pašlaik apmeklē vidēji simt cilvēku dienā. Arī Latvijas Radio viesošanās brīdī notiek ekskursija.
Kamēr tiek remontēts ēkas jumts, ekskursantiem apskatei nav pieejams ieslodzīto pastaigu pagalms, jo tas ir viscaur sastatnēs, rāda Aija Abene: "Kādas divas nedēļas mēs te jau stabili netiekam iekšā. Cik ilgi tā būs, mums īsti nav skaidrs. Lai gan sola, ka viss būs pabeigts līdz gada beigām." Arī iekšpagalms iejozts sastatnēs. Lai izietu tam cauri, apmeklētājiem jāvelk ķiveres.
Būvniekiem jumta nomaiņa un fasādes restaurācija bija jāpaveic īsā laikā - no augusta līdz gada beigām. "Šeit bija vairāk nekā 2000 kvadrātmetru, tāpēc uz fasādi bija jāmobilizē diezgan daudz darbinieku," AS "Būvuzņēmuma Restaurators" valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs stāsta, ka apmetums un dekoratīvie elementi bijuši ļoti bēdīgā stāvoklī. "Tā skaistā baltā karnīze ar veidojumiem jau daudzviet bija ar sietu, arī balkoni bija aplikti ar sietu, jo daudzas detaļas atdalījās un krita nost," norāda Mareks Mamajs.
Pēc AIG veiktās izpētes būvnieki daudzas dekoratīvās detaļas veidojuši no jauna. Arī nama krāsa saskaņota ar sākotnējo. "Vēsturiskā izpēte, manuprāt, tapa ļoti kvalitatīva. Tāpēc arī kādreizējā dzeltenā nama vietā jūs šobrīd redzat šo balti pelēko. Fasāde ir pat negaidīti gaiša - mēs paši, kad sākumā ķērāmies klāt, skatoties uz krāsām, likās, ka fasāde būs tumšāka," skaidro Mareks Mamajs.
Restaurētā nama fasāde, par spīti remonta neērtībām, priecē arī Stūra mājas ekspozīcijas vadītāju. Bet viņu satrauc VNĪ uzstājīgie centieni atbrīvot māju arī no saturiskā drūmuma. Aija Abena atgādina par pērnvasar iesākto Stūra mājas glābšanas kampaņu portālā "Manabalss.lv": "Varbūt tagad ir laiks atkal aktivizēt šo petīciju, lai vienkārši nenoslauka Stūra māju kā vēstures pieminekli. Ka vienkārši nosauksim to par Tetera namu un sāksim visu no gala - es domāju, ka tas ir galīgi nepareizi."
Tikmēr ēkas apsaimniekotājs turpina uzņemto kursu uz ēkas pilnīgu atjaunošanu un plāno tuvākajā laikā tikties ar Kultūras ministrijas un Okupācijas muzeja vadību, ar ko līgums par Stūra mājas ekspozīciju noslēgts līdz 2017.gada beigām.
"Protams, ka nākošajā gadā mēs vēlētos jau projektēt un aiznākošajā - būvēt. Te ir runa par iekšdarbiem. Bet sakarā ar to, ka ir jāpārbūvē arī visas komunikācijas, tas nozīmē, ka uz būvdarbu laiku neviens iestādījums, tai skaitā muzejs, ēkā atrasties nevar," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols.
Padziļinātu telpu vēsturisko izpēti papildus jau veiktajai arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei VNĪ neplāno veikt. "Visu, ko vajadzēja izpētīt, izpētījām. Un tas notika ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas tiešu līdzdalību. Protams, ir nepieciešamas sarunas arī ar potenciālajiem nomniekiem, jo, acīmredzot, ēka tiks turpmāk veidota kā biroju ēka, līdz ar to jādomā arī par to, kuras ir tās iestādes, kas vēlētos te nākt iekšā," stāsta Mārtiņš Tols.
Papildināt restaurēto fasādi ar Stūra mājas muzeja nosaukumu, lai atvieglotu dzīvi tūristiem, apsaimniekotājs nesteidzas - vispirms esot jādomā par tā vizuālo ietērpu un viss jāsaskaņo ar būvvaldi. Bet attiecībā uz paša muzeja nākotni daudz jautājumu ir arī pašiem darbiniekiem, atzīst Aija Abene: "Mēs ar gidiem vēl neesam parakstījuši līgumus uz nākamo gadu, jo vēl neesam saņēmuši finansējumu. Tā vismaz man šorīt pavēstīja Okupācijas muzeja direktors."
Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns gan mierina, ka tas ir tikai tehnisks jautājums, jo burtiski nupat pieņemts nākamā gada valsts budžets: "Tagad decembris, janvāra sākums ir tas brīdis, kurā mēs sakārtojam attiecības ar Okupācijas muzeju, piešķirot viņiem šo finansējumu."
Kultūras ministrija uztur viedokli, ka Stūra mājas ekspozīcijai Tetera namā jābūt arī turpmāk. "Atkarībā no tā, kas notiks ar ēku un kādi tur būs remontdarbi, mēs skatīsimies tālāk. Bet, runājot par telpām, kas saistītas ar šiem vēsturiskajiem notikumiem, mūsu pozīcija ir tāda, ka ir jānodrošina šīs vietas pieejamība sabiedrībai. Mēs saprotam, ka tam ir nepieciešams valsts finansējums, un tādu to Kultūras ministrija arī plāno," norāda Jānis Garjāns.
Jau vēstīts, ka Stūra mājas fasādes atjaunošanas un jumta nomaiņas darbu kopējās izmaksas ir 580 000 eiro. Šā gada budžetā Stūra mājas pirmā stāva un pagrabstāva pieejamībai atvēlēja 22 tūkstošus eiro.
