Rundāles pils dārzā pašlaik pilnā sparā zied tulpes, dārznieki līdzās majestātiskajai strūklakai atjauno dekoratīvo dobju zīmējumus pils priekšā, strādnieki šur tur pielabo kādu nama stūrīti.
Kaut vasaras sezona tikai sākas, Rundāles pils zālēs arī darba dienas rītā san tūristu spieti gidu pavadībā.
Ar kādiem jaunumiem Rundāles pils šopavasar sagaida apmeklētājus?
„Pirms diviem gadiem mēs lepni paziņojām, ka pils ir restaurēta. Un tā jau arī ir, restaurācija pašai ēkai it kā ir pabeigta, bet mūsu plāni ir ļoti lieli un turpināsim vēl gadiem," stāsta pils direktors Imants Lancmanis. "Mēs katru gadu izdarām kaut ko jaunu un būtisku, uzlabojot jau esošo. Un, protams, radot jaunas telpas un ekspozīcijas. Šajā gadā, manuprāt, pienesums ir ļoti labs – 24.maijā atvērsim divas pilnīgi jaunas telpas, bet divas tiek būtiski pārveidotas.”
Pils pirmajā stāvā 24.maijā durvis vērs pavisam jauna, klasicisma stilam veltīta telpa. Tā papildinās Rundāles pils muzeja pastāvīgo ekspozīciju „No gotikas līdz jūgendstilam”, kur jau iekārtotas desmit dažādu stilu istabas.
„Tā ir telpa, kurā būs mazs pastāstiņš par to, kas notiek Eiropā 18.gadsimta otrajā pusē. Telpa nav liela, bet mēs tomēr varēsim parādīt pie katras sienas vienas valsts specifiku. Pati lielākā siena ir atvēlēta Francijai, tur ir pat īsts kamīns atvests no Francijas ar visu, kas tam piederas – ar kamīna āžiem, pulksteni un diviem svečturiem. (..) Viena siena būs atvēlēta Anglijai, (..) bet no Krievijas ir pavisam ekscentrisks priekšmets – krēsls no tā sauktās Zaļās ēdamzāles Katrīnas pilī „Carskoje selo”, kas kara jukās kaut kā bija nokļuvis Rīgā, kur mēs arī to nopirkām. (..) Tā kā tādā vienā mazā telpā apmeklētāji varēs iziet cauri priekšstatam par Eiropu tā laika stilistikas nozīmē,” turpina pils direktors.
Plānots, ka līdz 2018.gadam šai klasicisma telpai pievienosies vēl četras, kas veltītas ampīram, bīdermeijeram, historismam un jūgendstilam.
Otra jauniekārtotā telpa ir pils Rietumu korpusā. To veido Kurzemes baronu fon Bēru dāvinājums – 23 dzimtas portreti, kas kā liels retums izdzīvojuši vācbaltiešu aizbraukšanā no Latvijas un tagad dzimtas pēcteču uzdāvināti Rundāles pils muzejam. Starp citu, vienu no tiem darinājusi gleznotāja Jaņa Rozentāla ota.
„Gandrīz visi šie portreti nāk no Popes muižas. Mēs izstādīsim arī fotogrāfiju no 20.gadsimta sākuma, kur visi šie portreti karājas pie sienas [muižā]. Bet ir vēl kāda dīvaina sakritība, gluži vai liktenīga sagadīšanās… Apskatiet, lūdzu, šo krāsni! Tā arī ir no Popes muižas. To mēs nojaucām muzeja pirmajā darbības gadā, 1961.gadā, jo tur bija skola, krāsnis vairs nekurināja un skola to, tā teikt, meta ārā. Mēs to uzstādījām šeit, nekad neiedomājoties, ka te pēc laika atgriezīsies arī portreti, kas šajā pašā Popes muižas namā kādreiz ir atradušies,” norāda Lancmanis.
Fon Bēru dzimta Kurzemē saimniekoja vairāk nekā 350 gadu, un tās mantojumu pazīst teju ikviens, pat nezinot, kam tas piederējis.
„Šī dzimta ir kaut kāds fenomens. Ārkārtīga uzņēmība, enerģija, mērķtiecība. Vienlaicīgi arī tieksme uz greznību un reprezentāciju. Mēs varam skaidri teikt, ka fon Bēru muižas un baznīcas ir Latvijā pašas greznākās un skaistākās,” atklāj Lancmanis.
Te jāmin gan Ēdoles pils un baznīca, gan bojāgājusī krāšņā Zlēku muiža, Vērgales muiža, Ugāles baznīca, un, protams, Popes muiža, kuras iekārtojuma fragments tagad būs skatāms Rundālē.
Imants Lancmanis izrāda arī jauniekārtotu telpu, kas veltīta 18.gadsimta modei – te acis ņirb no trīssimt gadu vecām mežģīnēm, šūšanas komplektiem, smaržu flakoniem un pat kleitām, kas vairākus gadsimtus glabājušās nekur citur kā kapenēs…
„Savā laikā mūsu muzejs daudz ko glāba no baznīcām, un tai skaitā mēs redzējām ļoti skumjas ainas – izdemolētas, izlaupītas kapenes, kur tērpi bija norauti un mētājās kaut kur kapeņu kaktā kā grīdaslupatas… Bet izrādījās, ka daudz ko tomēr var izglābt. (..) Apskatieties, kādā absolūti ideālā stāvoklī ir šī mežģīne, kas 250 gadus nogulējusi zārkā! To atlika tikai mazliet iztīrīt, un tā ir kā jauna,” rāda direktors.
Un noslēgumā – vēl kāds jaunums. Pils centrālajā daļā iekārtots baronu lielajai kaislībai – medībām – veltīts kabinets, kurā tikai uz vienu gadu būs apskatāms no kādas privātkolekcijas deponēts pirmajam pils saimniekam Ernstam Johanam Bīronam piederējis sudraba medību pokāls, ko viņam dāvinājis Polijas karalis Augusts II.
