Kultūra

Purvīša balvas dibinātājs: Mākslas ekspertu izvēle šoreiz ir drosmīga un politkorekta

Kultūra

Šovakar Valmieras teātrī pirmizrāde pasaulslavenā romāna "Džeina Eira" iestudējumam

DMDM notiks lekcija par seno Ziemassvētku pastkaršu simboliem

«Pakavs, mušmire un vijolītes» Ziemassvētku kartīšu dizainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai arī mūsdienās Ziemassvētku apsveikuma kartītes pa pastu sūtām aizvien mazāk, pilnībā šī tradīcija nav izzudusi. Taču īsta kulminācija tai bija 19. un 20.gadsimta mijā, kad Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, pastkarte pildīja ļoti svarīgu saziņas funkciju. Interesanti, ka tolaik pastkartes rotāja visai atšķirīgi simboli no mums ierastajiem. Kādi tie bija un kāda bija to nozīme – par to vairāk varēs uzzināt mākslas zinātnieces Irēnas Bužinskas lekcijā „Pakavs, mušmire un vijolītes”, kas notiks Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 15. decembrī plkst. 17.

Iedomājoties Ziemassvētku vai Jaunā gada apsveikuma kartīti, lielākajai daļai no mums prātā nāks tādi motīvi kā ziemas ainavas skats, egles zariņš ar svecīti, kristīgā tematika vai Salavecīša attēls. Varbūt pat šķitīs, ka tā tas bijis vienmēr. Taču, kā izrādās, 19.gadsimtā, kad sākās apsveikuma kartīšu uzplaukums, šī simbolika bija izteikti atšķirīga – daudz plašāka un tematikā brīvāka.

Kāda tā bija – par to tad arī savā lekcijā vēstīs mākslas zinātniece Irēna Bužinska. Ne velti viņas lekcijas nosaukumā akcentēti trīs gadsimtu mijai ļoti raksturīgi simboli – pakavs, mušmire un vijolītes.

Irēna Bužinska: "Pirmkārt, viņi tiešām šajā 19. un 20.gadsimtu mijā tiek lietoti ļoti daudz – pakavs, mušmire un vijolītes. Bet tikpat labi varētu būt cūka, četrlapu āboliņš un roze, piemēram, jo šo simbolu jau bija ļoti daudz."

Lekcija aizsāksies ar stāstu par supervecmāmiņu jeb pašu pirmo komerciāli izgatavoto kartīti. Tā tapusi 1843.gadā Lielbritānijā, tās centrā redzama kupla ģimene vairākās paaudzēs, kas svin svētkus, un blakus tai vēl uzzīmētas ainiņas ar Ziemassvētku labdarības motīviem.

Pirmajai kartītei ātri seko īsts šīs interesantās kultūras uzplaukums. Sākotnēji ļoti daudz Ziemassvētku apsveikumu ir ar ziedu motīviem – bieži izmantotas vijolītes, maijpuķītes un neaizmirstulītes, kas mums var šķist visai dīvaini, bet tolaik bija ļoti svarīgi simboli.

Tāpat kartītēs ļoti daudz dzīvnieku – līdzās cūkai kā pārticības simbolam arī kaķi, suņi, vardes, arī Ziemassvētku vabole no skarabeju dzimtas, kā arī putni… bet kas ļoti savdabīgi – daļā no tām putniņš, visbiežāk sarkankrūtītis, redzams miris.

Gadsimtu mijā jau sāk parādīties arī salaveča tēls, bet vēl mums neierasts tērpa krāsu ziņā. Interesanti ir salīdzināt arī dažādu valstu kartītes, tā, piemēram, Francijā ļoti populāri kļūst Rafaela Kirhnera zīmētie apsveikumi ar frivolām, vieglprātīgām meitenēm, bet Itālijā – Sofias Kiosi ļoti dekoratīvā un izsmalcinātā stila apsveikumi.

Rīgā pati pirmā kartīte izgatavota 1896.gadā ar Rīgas skatiem, pēc tam pie mums pamatā izplatās ārzemju kartītes, tikai adaptētas Latvijas versijā.

Kartītes centrā parasti nokopēts ārzemēs tapušais attēls, ko papildina kāds latviešu dzejolis, novēlējums un kāda dekoratīva ainiņa.

Cūka, pakavs, mušmire un vēl daži tēli ir interesanti simboli ar to, ka tie parādās teju visu valstu kartītēs un neiedomājamās kombinācijās, Irēna Bužinska atzīst, ka pirmais, kas iedvesmojis šai lekcijas tēmai, bijis tieši pirmajā brīdī visai neparastais un tik bieži izmantotais mušmires simbols.

''Sēne ir brīnuma, misticisma simbols pirmām kārtām, tas asociējas ar pārsteigumu, negaidītību, jo sēne vispār, šķiet, rodas ne no kurienes. Mēs vienmēr Jaunajā gadā gaidām brīnumus - kaut ko tādu, kas nāks un piepildīs mūsu cerības," skaidro Bužinska.

Daudz plašāk par 19.un 20.gadsimta mijas kartīšu simboliku un dizainu varēs uzzināt Irēnas Bužinskas lekcijā „Pakavs, mušmire un vijolītes”, kas notiks Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ceturtdien, 15.decembrī, pulksten piecos pēcpusdienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti