Kā atklāj Kaspars Vanags, dalību metu konkursa prezentācijā vajadzēja reģistrēt internetā, jo vietu skaits ir ierobežots. Rēģistrācijas dati liecinot, ka brīvu vietu prezentācijā nav palicis.
Tāpat Vanags norāda, ka metu konkursa žūrija nesteigsies ar uzvarētāja paziņošanu. Viens no iemesliem ir vēlme iepazīstināt sabiedrību ar visiem septiņiem muzeja metiem. Šo iepazīšanos varēs veikt tiešsaistes galerijā, sola Vanags.
“Šis ir arhitektūras metu konkurss. Aiz tā vēl stāv liels darbs priekšā, lai šo metu padarītu par būves projektu, kas nozīmē ar arhitektu saskaņot vīzijas, kā to redz muzeja iemītnieki, mākslinieki, fonda dibinātāji un pats arhitekts. Es domāju, ka tas ir diezgan nozīmīgs darba posms, kuram veltāms vismaz pusgads, un tad, domāju, varēs ķerties pie būvbedres rakšanas,” skaidro Vanags
Darba procesu līdz metu konkursam Vanags raksturo kā ļoti nozīmīgu, jo tika izveidota ekspertu komisija, kura strādāja pie muzeja koncepcijas, izlemjot, ka muzejs būs kā krustceles starp vizuālo mākslu un vizuālo kultūru, lai parādītu, ka mākslai mūsdienās ir diezgan nosacītas robežas.
“Bieži vien ļaudis vaicā, ko tad te ir ko redzēt vai uz ko skatīties, līdz ar to mēs nolēmām, ka muzejam ir jāveicina sapratne par vizuālo kultūru kopumā,” turpina Vanags.
Ekspertu komisija vienojusies arī par to, kāda būs Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcija.
“Tā ir laikmetīgā māksla no 1960.gadiem līdz mūsdienām un rītdienai. Kolekcija un arī muzejs fokusēsies un reģionu, ko mēs saucam par Baltijas jūras reģionu , ar īpašu uzsvaru uz Latviju, protams. Manuprāt, šī reģionālā pozicionēšanās ir ļoti būtiska, lai mēs saprastu savu piederību noteiktam reģionam,” uzsver eksperts.
"Esmu pārliecināta, ka 2021.gadā mēs atvērsim skaistu muzeju," - tādu pārliecību savukārt Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
Ministre atzina, ka izvēlēties uzvarētāju no septiņiem metiem nebūs viegli. Pašai Melbārdei patikuši trīs no prezentācijai piedāvātajiem darbiem.
