Daudzstāvu koka mājas - Somijas realitāte

Vēl pavisam nesen, ja kāds Somijā teiktu, ka tiks būvētas daudzdzīvokļu un daudzstāvu mājas, izmantojot kokmateriālu, neviens neticētu, bet, lūk, piemērs – 2015. gadā uzbūvēt septiņu stāvu koka māju nemaz nav tik grūti.

Cik šādas koka daudzstāvu mājas ir Somijā?

Arhitekts Mati Īramo: "Es teiktu, ka 50 – ne vairāk. Kāpēc tā? Jo tā ir salīdzinoši jauna sistēma – šī moduļu ēku būvniecība izmantojot CLT materiālu. Tas ir savādi, ka mums ir tik maz šādu ēku, jo Somijā ir plašas mežu teritorijas, bet šī ir jauna būvniecības metode un joprojām vairāk celtniecībā tiek izmantots betons, jo tā ir milzīga industrija, kuru kokam ir grūti izkonkurēt, bet varu teikt, ka tas strauji mainās."

CLT ir industriāli ražots vairāku slāņu masīvkoka panelis, kas ir krusteniski līmēts, un šie paneļi spēj izturēt ļoti lielas slodzes.

"Būvniecība ilga tikai gadu, līdz šajās mājās varēja sākt dzīvot un, es teiktu, ka tas ir ļoti ātri," norāda arhitekts. "Šī māja ir kā vairākas koka kastes – griesti, grīdas, sienas - viss ir no koka, un tās kā lego tiek likta viena virs otras. Apkures ziņa šāda koka paneļu māja ne ar ko neatšķiras no citām ēkām, jo siltināšanas prasības ir tādas pašas, vienīgi ēkas konstrukcijai ir izmantots koks."

Tā vien šķiet, ka somiem par koku vajadzētu zināt vairāk nekā visiem pārējiem, tomēr CLT paneļi, kas ir izmantoti šo ēku būvniecībā, bija jāiepērk no Austrijas.

Tagad gan Somijā ir divas nelielas ražotnes, kas piedāvā šādus paneļus. Tie ir veidoti no priedes koka. Arī fasādes apdarei izmantotie tumšie dēļi ir no priedes, savukārt gaišākie ir Sibīrijas lapegle, kas pēc cietības ir pielīdzināma ozolam. Dēļu garantijas laiks ir 10 gadi, tad tie būs no jauna jāpārkrāso.

Četrās koka ēkās ir 94 dzīvokļi. Jāatzīst, ka būvniecības izmaksas bija nedaudz lielākas nekā ierastajām betona mājām, tomēr nieka pāris mēnešu laikā visi dzīvokļi tika izīrēti.

Būvniecības izmaksas koka mājai bija ap 3000 eiro par kvadrātmetru, identiska betona māja izmaksātu 2500 eiro, taču šobrīd cenas jau ir līdzvērtīgas, jo šis savā ziņā bija pilotprojekts.

"Pirms 20 gadiem Somijā mēs varējām būvēt koka mājas līdz četriem stāviem, taču tikai pavisam nesen valstī ir atļauts būvēt astoņu stāvu ēkas, bet, ja ir veikti īpaši ugunsdrošības aprēķini, tad var celt neierobežotā augstumā," stāsta Alto Universitātes koka arhitektūras profesors Peka Heikinens.

Agrāk daudzstāvu koka mājās pirmajā stāvā nevarēja būt pārtikas veikali, kafejnīcas vai bērnistabas - tagad var un, tas esot piemērs, ka Somijā kokam sāk ticēt arvien vairāk.

"Patiesībā šī ēka ugunsdrošības ziņā ir pārāka par citām, kaut vai betona mājām, jo tajā ir uzstādīta automātiskā ugunsdzēsības sistēma, kas koka mājās ir prasība. Ja dzīvoklī kaut kas notiek, tad šī sprinkleru sistēma ugunsgrēku nodzēsīs," turpina Heikinens.

Tomēr koka arhitektūras profesors uzskata, ka valdība nav gana drosmīga un pietiekami neveicina koka izmantošanu būvniecībā un ar dažādiem regulējumiem daudzstāvu koka būvniecības saskaņošanu ir padarījusi ļoti sarežģītu.

"Ja jūs atverat kādu žurnālu par arhitektūru, tur vienmēr būs stāsts par kādu jaunu koka ēku, jo koks ir atkal kļuvis populārs, un studenti koku redz kā ilgtspējīgu materiālu, protams, kuru var arī sabojāt, tomēr to redz kā videi draudzīgu, patīkamu ar milzīgu potenciālu," skaidro Heikinens.

Kopš 1980. gada Somijā ir ļoti uzņēmīgi cilvēki, kas raksta visu par koka arhitektūru.

"Koks ir ļoti universāls materiāls, un tas nav paredzēts tikai privātmāju būvniecībai, un ir piemēri - to izmanto gan slimnīcu, baznīcu, sporta kompleksu, koncertzāļu, pat ugunsdzēsēju depo celtniecībā. Protams, šeit pilsētā nevar tik daudz redzēt koka apbūvi," stāsta žurnāla „POOINFO” izpilddirektors Miko Viljakainens. "Bet koks lēnām atgriežas atpakaļ lielajās pilsētās."

Pēdējos gados Somijā daudzstāvu apbūve, kā arī iespaidīgi projekti, kuros ir izmantots koks, top arvien vairāk un nominantu gada koka arhitektūras balvai netrūkst, taču tā vien šķiet, ka Helsinkos par koku kā būvmateriālu ir piemirsts.

"Somijā ir ļoti senas tradīcijas, būvējot visas ēkas, kas augstākas pa diviem stāviem, tikai no betona, un tā tas ir kopš 1969. gada, un mēs vienkārši neko citu neizmantojām," skaidro Viljakainens. "Kokam ir tādas vērtības, par kurām mēs neesam zinājuši, bet zinātne ir pierādījusi, un šķiet, mūsu senči to vienmēr ir zinājuši."

Kanādā un Austrijā veiktie pētījumi esot pierādījuši, ka koka mājās ir optimālais gaisa mitruma līmenis, kas samazina alerģiju risku un uzlabo cilvēku veselību.

"Koka mājās sirdsdarbība palēninās. Stresa līmenis ir zemāks, cilvēki ātrāk atpūšas, kā arī atveseļojas, ja ir koka interjers. Cilvēki 88% laika pavada telpās, un tāpēc mums būtu jāpievērš uzmanība, kādos apstākļos mēs uzturamies," turpina Viljakainens.

"Vides fakti" sekoja līdz tam, kā tiek lolotas un cienītas 300 gadus senas koka mājas, cik iespaidīga un neparasta var būt modernā arhitektūra, kā arī cik vērtīgs un drošs ir koks daudzstāvu māju būvniecībā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti