“Tā šūpošanās cauri laikam. Jā, tā ir mūsu zīme,” stāsta režisors un dramaturgs Kārlis Anitens. “Un vēl šis simbols runā par to, ka mēs visi kaut kad darbībai bērnu kolektīvos esam spiesti pielikt punktu. Mēs aizšūpojamies dzīvē kaut kur citur, un tad jau mūsu bērni atšūpo mūs atpakaļ!” viņš piebilst.
VEF Kultūras pilī padomāts arī par dalībnieku ērtībām. Izremontētas ģērbtuves un mēģinājumu telpas, nopirkts arī apskaņošanas aprīkojums. Gan dalībnieki, gan vadītāji neslēpj, ka ir laimīgi atgriezties mājās. “Man jau vienmēr ir patikusi VEF Kultūras pils arhitektūra, tagad vēl ir viss atjaunots!” atzīst Amanda.
“Mēs ļoti ceram, ka šī pils būs arī Gaismas pils,” cerību neslēpj vokālā ansambļa “Momo” vadītāja Dagnija Kravale.
“Skaistums, estētika, kas šeit ir visapkārt, skaistais krāsu salikums! Es domāju, ka mums būs vieglāk bērniem mācīt par estētiku, emocijas atraisīt. Estētiskā vide ir ļoti, ļoti svarīga arī bērniem!” bilst Kravale.
Vispārējo sajūsmu gan aizēno dažas nepilnības, kas atklājušās koncerta mēģinājumu laikā - šauri gaiteņi, slēgta pieeja aizskatuvei un pāris tehniskas ķibeles, kas ar laiku tikšot atrisinātas. Atgriežoties galvaspilsētas kultūras notikumu apritē, VEF pilij, kā uzskata “Zelta sietiņa” vadītāja Baiba Rasma Šteina, vajadzētu saglabāt līdzšinējo virzienu un piedāvāt kvalitatīvu saturu.
“Lai šī vieta paliek par talantu kalvi un nepārvēršas par naudas kaltuvi.
Es ļoti ceru un ticu, ka tā būs, ka šeit būs talanti, joprojām augs, attīstīsies! Šī pils piederēs latviešu tautai!” saka Baiba Rasma Šteina.
Jau ziņots, ka VEF Kultūras pils ir atjaunota, pēc iespējas vairāk cenšoties saglabāt tās arhitektonisko autentiskumu.
