Ar jaunu moto un modernā veidolā VEF Kultūras pils durvis vērs 17.novembrī

Ar vēsturisko abreviatūru VEF uz jumta, bet ar jaunu tulkojumu: VEF – Vērtības Elegantā Formā - no jauna atdzimusi VEF Kultūras pils. Daudzi mazie rīdzinieki tur apmeklē dažādus pulciņus, bet pieaugušie – dejo un dzied pašdarbības kolektīvos.

Lielās zāles skatuves priekškars skatītājiem pirmo reizi vērsies jau piektdien, 17. novembrī, kad publika VEF Kultūras pili iepazīs no jauna. Sienu ornamenti te bijuši vienmēr, arī padomju laikos, taču nu tie izceļas un ir pamanāmi.

“Šeit ir ieslēpti gan auseklīši, gan jumji un dažādas citas latviskas zīmes, un par to jāsaka paldies meistariem, kas 1950. gados ir strādājuši, bet ir dzimuši brīvajā Latvijas laikā,” stāsta VEF Kultūras pils vadītāja Liene Kubiļus. “Viņi ir uzdrīkstējušies, un tas ir izgājis cauri, lai gan arhitekts ir no Krievijas. Bet  meistari bija vietējie,” norāda Kubiļus.

Viņa atzīmē, ka cilvēki, ieejot Lielajā zālē un vestibilā, ir pārsteigti par tur redzamo. “Tas drīzāk atgādina kaut kādu niansi no jūgendstila, kaut ko no nacionālā romantisma,” saka Kubiļus.

Lielajā zālē sēdvietas 800 skatītājiem. Acis augšup liek pacelt vecā lustra, kurā deg 96 spuldzītes. “Mūsu elektriķim varētu uzdzīt šausmas, ja izdeg kādas divas spuldzītes. Tad būtu jārāpjas augšā. Bet - par laimi - lustra ir nolaižama. Izveidots jauns stingrs, daudzkārt pārbaudīts mehānisms,” pauž Kubiļus. “Restaurēti speciālie stikliņi, kas mirdz lustrā. Lustra ir atguvusi savu sākotnējo spozmi,” klāsta Kubiļus.

Agrāk dominējušas krāsas, kas raksturīgas 50. gadu padomju stilam. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) atļāvusi izmantot maigāku krāsu gammu.

“Ja šāds tonis šeit būtu, tad telpa būtu ļoti tumša un gaišo noskaņu šeit nemanītu. Visa imitācija ir izveidota no jauna,” skaidro restaurācijas darbu vadītājs Andrejs Ādmidiņš.

Masīvās ēkas atjaunošana ilga pusotru gadu. Darbi izmaksāja aptuveni 12 miljonus eiro. Remonta laikā atklājās būtiski fasādes bojājumi. “No ārpuses jau neizskatījās slikti. Bet, kad sākām ķerties klāt, tad apakša bija ļoti, ļoti problemātiska. Fasādei bija jāņem nost viss apmetums,” klāsta Ādmidiņš. Viņš norāda, ka vajadzēja pastiprināt kolonnas un bija lielas problēmas ar nama pamatiem.

VEF Kultūras pilī mājo 44 pašdarbības kolektīvi un pulciņi – kori, dejotāji, amatierteātri, mākslas studijas. Mēģinājumi sāksies 23. novembrī. Telpas kļuvušas funkcionālākas. Vairs nevajadzēs pārcelt nodarbības, ja gaidāmi lieli koncerti. Nodalītas telpas nodarbībām un publiskajiem pasākumiem. Turpmāk pils darbosies kā koncertzāle arī profesionāliem māksliniekiem. Zālēs uzlabots skanējums un izveidotas akustiskās sienas. Pasākumus varēs rīkot vienlaikus vairākās telpās, un viens otram netraucēs.

Savukārt skaņu un gaismu tehnoloģiju speciālists Juris Skuja norāda, ka VEF Kultūras pilī ir jauna un vismodernākā gaismas un skaņas tehnika.

Piemēram, ir sarežģīts LED apgaismojums, kas telpai dod pavisam citu auru, papildinot pārējos arhitektūras elementus. “Pirmajā brīdī cilvēks var būt pat nesaprot, no kurienes tā gaisma nāk,” norāda Skuja.

Daudz viesu, oficiālas runas un lentītes svinīga griešana. Šie kadri no Latvijas Televīzijas arhīva ļauj ieskatīties 1960. gadā, kad atklāja kultūras centru Padomju Latvijas rūpnieciskā milža “Valsts Elektrotehniskās Fabrikas” darbiniekiem. VEF  strādāja apmēram 20 000 cilvēku.

Līdz ar restaurāciju, pils ieguvusi arī jaunu moto: VEF - Vērtības Elegantā Formā. Valsts svētku brīvdienās no 18. līdz 20. novembrim Kultūras pilī būs atvērto durvju dienas, kad ikviens varēs bez maksas izstaigāt un apskatīt. Restaurēto ēku atklās valsts svētku priekšvakarā – 17. novembrī.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti