Tradicionālajā koncertā „Danči sniegā” Tukumā šajā nedēļas nogalē piedalījās ap desmit kolektīvu no dažādām Latvijas malām. Programmā – gan jau iemīļotas dejas, gan gaidāmo svētku jaundarbi.
Lai gan deju apriņķu virsvadītāji pauduši vienprātīgu atbalstu uzveduma „Māras zeme” iecerei un oficiālajās aptaujās tam nav iebilduši, arī Latvijas Radio uzrunāto dejotāju viedokļi par repertuāru ir ļoti dažādi. Lai dotu iespēju dejotājiem brīvi izteikties, viņu vārdus un kolektīvus Latvijas Radio šoreiz nenosauc.
Kādam dejotājam deja “Dzimtenei” atgādina 60.gadu Padomju Latviju, lai gan tā ir par latviešu strēlniekiem.
Savukārt kāds dejotājs uzskata, ka “dejot jau var, bet dejas vienreiz nodejo un viss.”
"Ja augstas klases horeogrāfi ir izveidojuši uzvedumu, domāju, ka viņiem ir sava doma šajā visā un viņi zina, ko dara. Manuprāt, ir vienkārši jādejo,” uzskata koncerta dalībnieks.
Vairāki no uzrunātajiem dejotājiem neatkarīgi viens no otra teic: dažas no jaunajām dejām dejot ir labāk, nekā skatīties.
“Dejot ir labāk, nekā skatīties, jo tās ir laukuma dejas, kas domātas zīmējumiem,” uzskata dejotājs no Madonas.
“Man dejas vairāk vai mazāk patīk un neizsauc nekādu pretreakciju. Viss, metu cepuri grīdā un nedejošu – tā man nav. Protams, viena konkrētā deja par Tēvzemi no sākuma izraisīja pārsteigumu un pie viņas vajadzēja pierast ilgāk nekā parasti, bet, kad viņu sāc dejot, tā deja dejojas ļoti organiski un viegli, un dejot viņu ir forši. Dejot viņu ir labāk, nekā tā izskatās no malas,” pārliecināts ir dejotājs.
Neierastās horeogrāfijas un lielais jaunrades īpatsvars izraisījis ļoti pretrunīgus viedokļus sociālajos tīklos. Daļa dejotāju uzskata – simtgades deju svētku centrālajam notikumam vajadzētu vairāk sumināt laika pārbaudi izturējušās t.s. „zelta fonda” dejas, nevis kļūt par dažu atsevišķu horeogrāfu autorkoncertu.
Pēc rīkotāju sniegtās informācijas, lieluzvedumā „Māras zeme” būs 20 autoru dejas, tai skaitā septiņu horeogrāfu – Jāņa Ērgļa, Jāņa Purviņa, Agra Daņiļeviča, Guntas Skujas, Ilmāra Dreļa, Taigas Ludboržas un Alfrēda Spuras – jaundarbi. Spuras deja „Ir 1873.gads. Dimd Rīga” ar Raimonda Paula „Manai dzimtenei” mūziku atjaunota pēc dejotāju atmiņas, jo 1973.gada deju svētkos tika noņemta no repertuāra un koncertā tā arī netika izpildīta.
"Kā var lieluzvedums būt bez dejas “Es mācēju danci vest?" Sāp sirds, ka nav klasikas,”
pārsteigtas ir dejotājas no Madonas.
Izskan arī pārdomas, kādu stāstu jaunradītās dejas nodod skatītājiem un cik tas ir saprotams: “Pašlaik mani visvairāk mulsina deja “Pats par savu naudu dzēru”. Kaut arī autors saka, ka uzsvars ir uz “pats par savu”, tai pašā laikā dejas sākums ir tāds, kas tos vīriešus parāda ļoti nožēlojamus.
Es nedomāju, ka mēs gribētu savus cilvēkus tautas tērpos redzēt nožēlojamus.”
„Vismaz mūsu kolektīvā ir pazudis azarts, cilvēki nenāk uz mēģinājumiem, negrib dejot šīs dejas. Vadītājs saka, ka tās ir jādejo skatē, lai varētu piedalīties svētkos, bet es esmu dzirdējusi tādu viedokli, ka var jau arī nedejot,” bažīga par jaunajām dejām ir kāda kolektīva dejotāja.
Atsevišķu dejotāju parakstītā protesta vēstule nozares vadību pagaidām oficiāli nav sasniegusi, un radošā komanda pēc virsvadītāju paustā atbalsta apņēmusies darbu turpināt, iespējams, pilnveidojot arī atsevišķas vairāk kritizētās nianses. Taču gan svētku rīkotāji, gan vairums uzrunāto dejotāju atzīst – visiem 15 000 dalībniekiem vienlīdz tīkamu programmu nekad nevarēs izveidot un šobrīd jau ir par vēlu pilnībā noraut stopkrānu.
Turklāt konkursā par uzveduma radošo koncepciju piedalījās tikai viena komanda, tāpēc īsti nav arī teorētiski apspriežamu alternatīvu. Bet, iespējams, tas, kā vairot tieši māksliniecisko ideju konkurenci, būs viens no turpmāko svētku jautājumiem.
Jau ziņots, ka sākotnēji bija iecerēts Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku lieluzvedumā "Māras zeme" visiem 15 000 dejotāju uzstāties jaunos tērpos – audums būtu jāiegādājas pašvaldībām, bet tērpi jāpašuj pašiem deju kolektīviem. Pašvaldību savienība nolēma neatbalstīt īpašo tērpu finansēšanu uzvedumam "Māras zeme" tikai no pašvaldību līdzekļiem.
Pēc dejotāju un pašvaldību protestiem XVI Deju svētku deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskās koncepcijas autori sola pilnveidot gan lieluzveduma repertuāru, gan mākslinieciskos risinājumus.
