Vārds: Viktorija Eksta
Sērijas nosaukums: “Dievs, Daba, Darbs” (15 darbi, 2013 – 2015)*
Autore par sēriju:
“Pavadīt laiku pamestā mājā ir kā veikt arheoloģisku ekspedīciju. Pētīt lietas, to izvietojumu, notraukt putekļus, mēģinot restaurēt iepriekšējās dzīves pēdas. Māja ir piemineklis cilvēkam, viņa arhīvs, kapene bez mūmijas.” (manas dienasgrāmatas fragments no 2013. gada rudens, precīzs datums nav piefiksēts)
Projekts “Dievs, Daba, Darbs” sastāv no fotogrāfiju sērijas un vides skaņas ieraksta, kas tapis laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam, pētot kādu pamestu viensētu Latvijas laukos. Māja bija pamesta dažus gadus, tur dzīvojās mušas, tauriņi un putni un bija manāmas arī citas pazīmes tam, ka to pārņem daba. Mantas bija klātas ar putekļiem, tomēr to klāsts bija bagātīgs - tur atradās gan piepildīts drēbju skapis, gan mēbeles, gan dažādi virtuves piederumi, burciņas, veci pulksteņi, grāmatas, piezīmju blociņi, vēstules, zāģi, spaiņi utt. Pētīju šo vidi kā dabisku arhīvu, kuru izveidoja bijušie iedzīvotāji un kas ļāva ielūkoties tur reiz bijušajā dzīvē no citādāka skatu punkta, nekā to varētu izdarīt, lasot oficiālo vēstures pierakstu vai pētot oficiālo arhīvu dokumentus. Jāpiezīmē, ka man neradās ilūzijas par to, ka redzu skaidru un detalizētu šīs dzīves attēlu, jo atziņas, ko guvu, un novērojumi, kurus izdarīju, jaucās ar manām personīgām bērnības atmiņām un tagadnes pieredzi, pašai neapzinoties, kad tieši tas notiek. Tāpēc šis projekts nav nekas vairāk kā subjektīva fikcija par iespējamo dzīvi, kas šajā mājā bijusi, skatot to kontekstā ar šīs vietas tagadni un pētot īpatnējās laika un telpas attiecības, kas novērotas šajā vidē.(1)
Fotogrāfijās redzamais sievietes tēls balstīts vēstuļu, dokumentu un (protams!) skapī pieejamo apģērbu analīzē, kā arī atmiņās par manām vecmāmiņām un daudzām citām lauku sievietēm, kuras pazīstu. Tēla identitāte ir plūstoša, aptverot dažādas sievietes dzīves fāzes un vecumus.
(1) - Man ir pamats uzskatīt, ka šī viensēta ir hronotops jeb, kā par to rakstīja kultūras pētnieks Mihails Bahtins, vieta, kur laiks un telpa savienojas, pārņemot viens otra īpašības un mijiedarbojoties tik koncentrētā veidā, ka distance starp pagātni un tagadni šķietami samazinās. Laiks sablīvējās un iegūst telpisku, cilvēka uztverei pieejamu formu, savukārt telpa piesūcinās ar fiziskām laika plūduma izpausmēm.
Vairāk par autori: www.vikaeksta.com; www.ekstav.tumblr.com
Jau vēstīts, ka Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir jauns starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz fotogrāfiju kā mākslas praksi, par prioritāti izvirzot Latvijas, Baltijas un Eiropas reģionus. Tās ietvaros vairākās Latvijas pilsētās notiks virkne fotomākslas izstāžu un izglītojoši pasākumi - simpozijs, lekcijas, tikšanās ar māksliniekiem un radošās darbnīcas. Biennāle turpmāk norisināsies katru otro gadu, tomēr dažādi pasākumi regulāri tiks rīkoti arī ārpus tās ietvariem.
Vairāk informācijas par citiem biennāles notikumiem - rpbiennial.com.
* Katru autoru publikācijā lsm.lv pārstāv pieci attēli.
