Latvijas Banka ceturto reizi samazina valsts šā gada IKP izaugsmes prognozi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas Banka ceturto reizi šogad uz leju koriģējusi valsts ekonomikas 2016. gada izaugsmes prognozi - sagaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs vien par 1%, to preses konferencē atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Savukārt nākamā gada IKP pieauguma prognoze nemainās – Latvijas ekonomika nākamgad pieaugs par 3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Lai situāciju uzlabotu, nepieciešamas jau zināmās zāles – reformas! To bez Latvijas bankas atgādina arī Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji, kuri šajās dienās bija Latvijā. 

Norāda uz stagnāciju

Pēc centrālās bankas vadītāja teiktā, pēdējos gados stagnācija vērojama daudzās nozīmīgās jomās – investīcijas samazinās, eksports buksē, kreditēšana saglabājas vāja.

Tāpat Latvijai neveicas ar Eiropas Savienības fondu apgūšanu, kas ir norāvis "stopkrānu" mūsu tautsaimniecības izaugsmei, teica Latvijas Bankas prezidents.

"Diemžēl arvien izteiktāka ir ekonomikas atdzišanas tendence, un varbūtība, ka nākamgad Latvijas IKP augs par 3,5%, ir neliela," teica Rimšēvičs.

Kā ziņots, Latvijas IKP izaugsmi 3,5% apmērā 2017.gadā prognozē Finanšu ministrija, un šāda progoze arī ņemta vērā nākamā gada valsts budžeta izstrādē.

Tikmēr Starptautiskais Valūtas fonds piektdien paziņojis, ka saskaņā ar tā prognozi Latvijas IKP šogad augs par 1,25%, bet nākamgad straujāk - par 3%, ziņo LETA.

Savukārt Eiropas Komisija iepriekš Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad prognozēja 1,9% apmērā, bet nākamgad izaugsmes temps atkal palielināsies – līdz 2,8%

Premjers Māris Kučinskis gan vēl nesen sacīja, ka vajadzētu sasniegt mērķi par 4% vai 5% izaugsmi, tomēr Latvijas Bankas vadītājs saka, ka šādām cerībām nav pamata.

“Mēs ierosinām, ka cilvēki, kuri tiešām gribētu sasniegt 4%-5%, tad nāk kopā un saliek ļoti precīzu pasākumu plānu, šos pasākums, lai mērķi sasniegtu, un tad arī strādā uz to, lai šie mērķi tiktu sasniegti,” sacīja bankas vadītājs. 

Gaida prognozējamus nodokļus

Latvijas Bankas vadītājs vienlaikus arī uzsvēra, ka Latvijas politikas veidotājiem ir steigšus jānodrošina stabilitāte valsts nodokļu sistēmā, lai novērstu draudus, ka valsts zaudē konkurētspējas cīņā ar kaimiņvalstīm un nonāk stagnācijā.

"Manuprāt, daudz lielāks efekts būtu no tā, ja uzņēmēji, biznesmeņi, iedzīvotāji varētu rēķināties ar to, ka šī nodokļu sistēma nemainīsies turpmākajos gados, ka šī sistēma saglabāsies, un cilvēki varēs ar to rēķināties," teica Rimšēvičs.

Rimšēvičs: Jānodrošina prognozējama nodokļu politika
00:00 / 00:52
Lejuplādēt

Viņš atzina, ka Latvijas Banka cerīgi raugās uz valdības un premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) izteikto solījumu jau nākamā gada pavasarī izdiskutēt un vienoties par nodokļu sistēmas reformu.

Latvijas Bankas prezidents sacīja arī, ka reformas neviens cits mūsu vietā valstī neveiks, un ir kardināli jāmaina veids, kā Latvijā pārvalda tautsaimniecību.

Jānosaka precīzi un skaidri attīstības rādītāji, jāpieņem lēmumi un jāmotivē cilvēki strādāt enerģiskāk un inovatīvāk.

“Mēs pamazām tuvojamies kritiskajam punktam, kad absolūti varam zaudēt konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm, un varētu Latvijas tautsaimniecība atgriezties ļoti zemā izaugsmes periodā, ekonomistu valodā runājot, iegrimt tā sauktajā  vidējo ienākumu slazdā, bez iespējām nākotnē būtiski uzlabot ienākumus un valsts labklājību kopumā,” brīdināja Rimšēvičs. 

Arī SVF norāda uz reformu nepieciešamību

Starptautiskā Valūtas fonda misijas Latvijā vadītājs Bens Kelmansons atzina, ka lielāku IKP varētu sasniegt, tikai veicot reformas veselībā, izglītībā, tieslietās un apkarojot ēnu ekonomiku.

Tomēr viņš atzinīgi novērtēja, ka nākamā gada budžets ir sabalansēts. Arī ekonomikā kopumā, no vienas puses, samazinās bezdarba līmenis, kā arī palielinās izsniegto kredītu apjomi. Tomēr, no otras puses, Latvijā joprojām ir vājš investīciju līmenis un Valūtās fonda pārstāvis aicināja valdību atbildīgi strādāt pie plānotās valsts nodokļu politikas.

“Valdībai vajadzētu turpināt attīstīt stratēģisko plānu, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus, tā lai sasniegtu izvirzīto valdības mērķi par trešdaļu no Latvijas iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam, mazinot ienākumu nevienlīdzību un veicinot atalgojuma pieaugumu,” pauda Kelmansons.

Starptautiskajā Valūtas fondā gan atzīst arī ārējo apstākļu ietekmi, piemēram, piemēram, lēnāku izaugsmi eirozonā, kā arī "Brexit" ietekme uz ekonomiku. 

Inflācijas prognozi nemaina

Latvijas Banka banka nav mainījusi šā gada vidējās inflācijas prognozi – vidējā inflācija šogad būs tuvu 0%.

Rimšēvičs norādīja, ka netipiski zems inflācijas līmenis Latvijā saglabājas jau ceturto gadu, bet tuvākajos gados situācija varētu mainīties.

2017. gadā vidējais patēriņa cenu līmenis saskaņā ar Latvijas Bankas prognozi būs par 1,6% augstāks nekā šogad.

Jau ziņots, ka Latvijas Banka pirmo reizi savu IKP pieauguma prognozi samazināja šā gada martā  – no iepriekš lēstajiem 2,7% līdz 2,3%. Šīs vasaras sākumā centrālā banka atkal koriģēja savu prognozi, lēšot, ka Latvijas IKP šogad pieaugs nevis 2,3%, bet 2% apmērā.

Savukārt septembrī Latvijas Banka lēsa, ka Latvijas IKP šogad pieaugs vien par 1,4%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti