Dzerkaļu kalns ir īpašs ar to, ka tā ir izcila – ļoti augsta un stāva reljefa forma. Tas ir novietojies Latgales augstienes augstākajā daļā, Rāznavas paugurainē, aptuveni 720 metrus uz ziemeļaustrumiem no Lielā Liepukalna.
Dzerkaļu kalns ir samērā augsts – 286,3 metri virs jūras līmeņa. Tas ir trīs metrus zemāks par blakus esošo Lielo Liepukalnu – pēc būtības tā dvīņubrālis, bet ar plašāku un līdzenāku virsotnes daļu. Pastāv versija, ka Dzerkaļu kalns varētu būt augstākais paugurs Latvijā pēc relatīvā augstuma (no pakājes līdz virsotnei), norāda biedrībā.
"Virs jūras līmeņa Gaiziņam līdzinieku nav.
Bet, ja kāpt no pakājes līdz virsotnei, tad izrādītos, ka Dzierkaļu kalns ir augstāks par Gaiziņkalnu.
Par visiem 30 metriem. Un, kad mēs esam Lielajā Liepukalnā, neviens to nezina, ka blakus 400 m tālāk no Lielā Liepukalna Latvijas augstākais kalns," atklāj Daugavpils Universitātes lektors, ģeologs Juris Soms.
Dzerkaļu kalns ir veidojies leduslaikmeta šļūdoņa un tā kušanas ūdeņu iedarbē pirms 13-15 tūkstošiem gadu. Lielpaugura pamatu veido zemledāja apstākļos sabīdīti un sakrokoti morēnas mālsmilts nogulumi. Kalns atrodas Latgales augstienes augstākajā daļā.
Dzerkaļu kalns viss ir apaudzis ar mežu. Stāvo nogāžu dēļ nokļūšana Dzerkaļu kalna virsotnē nav viegla. Kalna pakājē ir daudz laukakmeņu,
informē biedrībā, norādot – gada ģeovietas izvirzīšana palīdzēs noskaidrot, kāda īsti ir Dzerkaļu kalna un tā apkārtnes pauguru un leju izcelsme.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas apzināšanu un izpēti, pievērst sabiedrības uzmanību līdz šim maz novērtētam dabas veidojumam.
"Ziemeļvidzemes ģeoparka" organizēto Dzerkaļu kalna izvirzīšanu titulam "Gada ģeovieta 2017" atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Daugavpils Universitāte, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs un Rēzeknes novada pašvaldība ar Kaunatas pagasta pārvaldi.
Speciālisti paredz, ka šogad kalnu aplūkot dosies arī kuplāks tūristu skaits. Ik gadu ģeovietu tuvumā uzstāda arī informatīvas norādes un stendus. Dzierkaļu kalnam tas lieti noderēs, jo novērsīs šā brīža neprecizitātes.
"Rāznas Nacionālais parks izveidojis tādu dabas taku ar norādi uzkāpt kalnā. Uzrakstīts Dzierkaļu jeb Gorku kalns, kurš kartēs visur ir Kromonu kalns. Rodas juceklis, jo tas īstenībā nav nekāds Dzierkaļu kalns," norāda Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lektors, ģeogrāfs Ivars Matisovs.
Jau ziņots, ka par "Gada ģeovietu 2016" tika izvēlēta Ketleru atsegumi, kas atrodas Skrundas novadā, Ventas labajā krastā – 2,5 kilometrus augšpus Lēnām.
