"Vecmiķelēnu" sētā, kā jau īstos laukos, rej suņi, kladzina vistas un mauj ragu lopi. To visu pārvalda saimniece Sanita Akota. Viņas saimniecībā šobrīd ir 11 slaucamas govis, bet ap Jāņu dienu vajadzētu atnesties vēl vismaz četrām. Pirms svētkiem saimniecei gan laiks paiet virtuvē, jo jāgādā cienests jāņabērniem.
"Tad ir lielā siera siešana, protams, kas ir tradicionāla - vai ārā uz ugunskura, vai uz gāzes, vai plīts, labāk jau dzīvās uguns," teic "Vecmiķelēnu" saimniece Sanita Akota.
Ikdienā Sanita Akota sieru pārsvarā gatavo no svaigpiena - to uzvāra, līdz tas saiet kunkuļos, atsulājas un nokāš. Lai liekās sūkalas netraucētu, saimniece siera masu vēl nedaudz pavāra uz lēnas uguns, visbeidzot pievieno sakultu olu ar ķimenēm un pāris ēdamkarotēm krējuma.
"Varam likt olu, varam nelikt, varam tādu pašu, tāpat būs dzeltens. Bet kamēr vēl silts, jāuzaudzē garoziņa," norāda Sanita Akota. Siet sieru viņai iemācījusi vecvecmāmiņa, bet tagad viņa šīs zināšanas nodod savai meitai.
Sanita Akota stāsta, ka savulaik iemēģinājusi arī dzīvi Rīgā, tomēr atgriezusies dzimtas mājās, jo kādam šeit ir jāsaimnieko. Lai gan brīžiem arī viņai uzmācas doma - kam tas viss, "Vecmiķelēnu" saimniece tomēr plinti krūmos nemet.
"Izaudzina kaut ko, izperina, izdomā kaut ko eksotiskāku klāt, tā tas aiziet. Blakus produkciju domājam, kur tālāk realizēt," stāsta Sanita Akota.
Arī šogad Līgo vakarā pie Sanitas Akotas sabrauks visa viņas kuplā radu saime, lai baudītu ne tikai pašu mājās sieto sieru, bet arī pašas saimnieces darīto maizes alu.
