Pavasaris ir laiks, kad lauku iedzīvotājiem aktuāls kļūst jautājums, kur likt dažādus lauksaimniecībā izmantojamos iepakojuma materiālus – agroplēves, polipropilēna maisus jeb tā sauktos "big bagus" (Big Bag) un plastmasas kanniņas.
Arī saimniecības “Lauciņi īpašniekam Aināram Stiliņam katru gadu sakrājas iespaidīgu daudz polietilēna iepakojums, jo saimniecības specializācija ir augkopība.
“Vairāki simti tonnas minerālmēslu, rēķinam, ka katrs maiss – 50 kilogrami, gada laikā - viena mašīna. Tur ir arī iepakojuma kanniņas,” stāsta saimnieks.
Plastmasas dedzināšana ir kaitīga
Dūmi, kas satur dioksīnus, krājas mākoņos, nolīst zemē un iekļūst augsnē, no kuras šo indi uzņem augi, līdz ar to – pavisam drīz arī mēs paši.
Atkritumus sadedzinot speciālajās krāsnīs, temperatūra sasniedz pat 1200 grādus, un viss sadeg, bet kamīnos, plītīs un ugunskuros maksimālais karstums ir tikai līdz 400 grādiem, tādēļ nesadegušie dioksīni var brīvi izplatīties tuvā un tālā apkārtnē.
Dioksīni nenogalina uzreiz, bet sagandē dzīvi pamazām. Lai dioksīnus izvadītu no organisma nepieciešami vismaz septiņi gadi.
“Mums visiem ir svarīgi censties dzīvot saudzīgāk pret dabu, tāpēc mēs cenšamies, jau no laika gala, visu šo iepakojumu, šajā gadījumā, polietilēna plēves, nodot atpakaļ vai nu tām firmām, kas piegādā minerālmēslojumu, vai šobrīd strādājam ar citām firmām, kas savāc maisus. Mūsu variantā bez samaksas. Pa gadiem iepakojumi sakrājas ļoti daudz. Iepriekš paši vedām – sanāca kravas mašīna, vedam uz Jelgavu,” stāsta Stiliņš.
Tāda iespēja gan parādījās tikai ar pagājušo gadu, pirmajos saimniekošanos gados, pirms divdesmit gadiem “pat mēs paši dedzinājām plēves”, bet tagad šīs lietas sakārtojas, saka saimnieks.
“Lielākā daļa zemnieku jau zina un skatās sludinājumos – jānodod papīrs vai plēve, uzzvana, paņem, aizved un esi priecīgs, tev noliktavas brīvas,” piebilst Stiliņš.
Aināra saimniecībā, piekļūšana šiem materiāliem ir diezgan laba un pārdesmit minūšu laikā noliktava un pagalms ir tukšs no iepakojumiem, un tad tie dodas tālāk.
Iepakojumu aizvedējiem obligāti ir jāizsniedz apliecinājums par iepakojuma nodošanu otrreizējai pārstrādei, kas kalpos kā apstiprinājums Valsts vides dienestam, ka iepakojums nav sadedzināts vai aprakts zemē, bet ir apsaimniekots atbilstoši vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas prasībām.
“Eko Baltia vide” pārstāvis Jānis Pauliņš stāsta, ka tālāk iepakojumu sašķiro, nomazgā, un vests tālāk.
Ir daži priekšnosacījumi, kas būtu ieteicami nododot šos materiālus – materiālam būtu jābūt tīram, sausam, nebūtu piemaisījumu – sieti, striķi. Ja lielā apjomā viss samests kaudzē, uzņēmums to sašķiro savā bāzē. Kannas būtu ieteicams trīs reizes izskalot, korķus nelikt virsū.
Vidēji mēnesī, kad bezmaksas iepakojumu savākšanas akcija tikai sākusies, uzņēmums cenšas savākt pēc iespējas vairāk – vidēji 60-100 tonnas mēnesī. Aprīlī jau savāktas 70 tonnas, un šī akcija turpināsies līdz pat novembrim.
Kad viss kārtīgi saķīpots un izķīrots, tas dodas uz Olaini, uz “Nordic Plast” rūpnīcu, kur šis iepakojums sāk dzīvot otro dzīvi: no polipropilēna maisiem iegūst augstas kvalitātes granulas, bet, pārstrādājot cieto plastmasu (kannas un pudeles), iegūst granulas. Pēc tam no granulām tiek ražoti dažādi rūpnieciskie izstrādājumi, piemēram, caurules, rūpnieciskā tara, atkritumu konteineri, tvertnes, plēves, atkritumu maisi. Gandrīz visu saražoto produkciju eksportē, pārsvarā uz Eiropas Savienības valstīm.
