"Nozarei trūkst resursu un meklē kur tos dabūt, nevis pārdomā, ko esam izdarījuši nepareizi. Piejūras mežu gadījumā steiga varētu būt saistīta ar biotopu kartēšanu - ar lielu varbūtību liela daļa piejūras mežu varētu būt īpaši aizsargājama teritorija, un tas varētu būt mēģinājums tikt pie šī meža, kamēr to vēl kāds nav iedomājies aizsargāt," uzskata ornitologs Viesturs Ķerus.
Mežu apsaimniekotāji apgalvo, ka vairāk cirst šie noteikumi neļaušot, jo cērtamo apjomu valsts mežos nosaka Ministru Kabinets.
"Mēs varam kādu neveiksmīgāku audzi, kurai mazāks diametrs , kur redz ka neaug – nocirst un tā vietā iestādīt jaunu. Mums lielie koki šobrīd ir 40 miljoni m3 uzkrājums, pieauguši un pārauguši meži. Tā kā mums nav ne mazākā riska, ka beigsies ko cirst," stāsta Tomass Kotovičs, Latvijas valsts mežu Komunikācijas daļas vadītājs.
Arī Zemkopības Ministrija grozījumus esot izstrādājusi nevis lai atļautu vairāk cirst, bet saglabātu priedes, kas pašreizējā situācijā neesot iespējams.
"Priede ir gaismas prasīga suga un lai priede varētu atjaunoties, tai vajag plašus atvērumus ko apspīd saule. Priede atjaunojas vai nu pēc ugunsgrēkiem vai kad nocērt platības ,atstāj sēklas un tur to priedi atjauno," norāda Arvīds Ozols, Zemkopības Ministrijas Meža departamenta direktors.
Tievāku koku ciršana vēl tiek pamatota ar nepieciešamību piesaistīt ogļskābo gāzi - CO2. Jo ātrāk koks aug, jo mazāk izmešu apkārtējā vidē.
Neļaujot kokiem novecot, var sarukt vides dažādība
"Daudz ātrāk mēs Latviju varēsim pārklāt ar izcirtumiem, kuros augs mazāka izmēra ātrāk koki, dabā turpretī ir otrādi. Jo vecāki koki, jo lielāks diametrs, jo vairāk attīstās dažādi organsimi, sūnas, ir putni, kas tievos kokos nevar ligzdu novīt," norāda Uģis Rotbergs, Pasaules Dabas Fonda Valdes priekšsēdētājs.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, cirst varēs kokus, kas sasnieguši 30 centimetru diametru.
Latvijas ainava, pēdējos gados ir ļoti mainījusies. Neraugoties uz to, ka pēdējos gados dabas daudzveidībai atstāto mežu platības pieaug par aptuveni 50 000 hektāru, pie mums dominē saimniecības meži un cērtamo koku diametra samazināšana to tikai pastiprinās.
"Jo ātrāk mēs spēsim izaudzēt koku, atjaunot to ar dārgo materiālu, jo ātrāk spēsim nocirst, jo ātrāk iestādīsim jaunu," uzskata Žanis Bacāns, uzņēmuma "Bergvik Skog" Mežsaimniecības direktors.
Jaunie noteikumi paredz arī, ka turpmāk cērtot mežu, jauni stādījumi būs jāveido, izmantojot kvalitatīvākus stādus.
