Uz Aiviekstes, kuru nebūt nevarētu raksturot kā vienu no Latvijas dižupēm, kā, piemēram, Daugavu, Ventu vai Gauju, uzbūvētas trīs hidroelektrostacijas. Bet pirms HES pārbaudes ir vērts nedaudz atskatīties vēsturē par problēmām, kuras savulaik radījušas mazās hidroelektrostacijas.
2006.gadā situācija bija kritiska, liecina "Vides faktu" arhīva materiāli: “Skābekļa piesātinājums ir 1-2%. Tas ir pilnīgs skābekļa bads. Kopējā aina ir visnotaļ bēdīga. Jau pāris metru dziļumā katastrofāli trūkst skābekļa. Tādā vidē dzīvība nav iespējama.”
HES nelabvēlīgo ietekmi uz upes ekosistēmu un vidi kopumā īsi ieskicē Pasaules Dabas fondā (PDF). "Sākotnēji uzpludinot šīs teritorijas, tiek appludināts arī viss pārējais, palienu pļavas, kur ir vērtīgi biotopi. Tā ir tiešā ietekme, pēc tam sākas izmaiņas upē. Daļā, kur sāk ūdens sakrāties, tur sāk veidoties eitrofikācijas procesi, kas ir aizaugšana. Upe nes daudz materiālu, tie tur saguļas un sāk pūt. Tādēļ ziemā var slāpt zivis," pavēstīja PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis.
Viņš uzskata, ka, ņemot vērā to, ka jaunu mazo HES būvniecība šobrīd Latvijā faktiski ir aizliegta, jāmazina esošo HES ietekme uz vidi. Tie ir rūpīgi jāuzrauga, par katru pārkāpumu jāziņo, lai to īpašnieki saprot, ka likuma normas ir jāievēro.
"Vides fakti" pabija arī HES iekšienē, kur skaļi dūc turbīnas. Tām cauri gāžas ūdens, un patērētāji savās mājās saņem elektrību. Turpinot iepriekš neplānoto Vēžu HES pārbaudi, jāatzīst, ka, salīdzinot ar laiku pirms 10 gadiem, HES ir kļuvuši videi draudzīgāki. Tie aprīkoti ar modernākām turbīnām, un arī īpašnieku attieksme mainījusies uz labo pusi, secina Madonas reģionālās vides pārvaldes kontroles daļas direktora vietnieks Jānis Lūkins, kurš skrupulozi pieraksta visus datus. Šobrīd darbojas divas turbīnas. Viss ir kārtībā, nekādu problēmu nav, pārbaudītāji var doties tālāk.
Blakus telpā tiek pārbaudīts, kā darbojas HES zivju aizsardzības restes. Nereti šīs restes sagādā problēmas, jo tajās saķeras zari, zāles, atkritumi, kas ar rokām personālam ir jāsavāc. "Tehniskais stāvoklis labs. Spraugu platums 35 milimetri," vērtē Jānis Lūkins.
Vēžu HES aprīkots ar milzīgu grābekli. Šobrīd upe ir tīra un reida laikā izdodas ar grābekļa palīdzību noķert pamatīgu zivi, kas tiek atlaista brīvībā. Pēc tam tiek pārbaudīts ūdens līmenis. Palu laikā ar ūdens apjomu problēmu nav.
Šis ir viens no retajiem HES Latvijā, kur ir uzbūvēts zivju ceļš - eksperti uzskata, ka viens no kvalitatīvākajiem. Tas nozīmē, ka zivis var appeldēt apkārt dambim. "Braucām speciāli uz Čehiju skatīties zivju ceļus, bija līdzi vietējais zivju speciālists, kurš vērtēja, un vēlāk mēs izvēlējāmies pēc čehu labākā projekta sev zivju ceļu. Mēs netraucējam nevienam, nekāda reāla uzpludinājuma nav, tikai mazliet augšpusē. Vīri saka, ka sami esot labi ķerami," stāsta HES pārstāvis Ivars Ankravs.
Tieši ūdens līmeņa kontrole ir viens no būtiskākajiem HES pārbaudes uzdevumiem. Noteikumi nosaka, kādai ūdens masai sekundē ir jāiztek cauri zivju ceļam.
Ar to mēdz rasties problēmas vasarā, kad ūdens līmenis ir zemāks, bet elektrību ļoti gribas saražot. "Šeit ir jāiet diviem kubikmetriem visu cauru gadu. Tas ir jānodrošina. Viņi var aiztaisīt turbīnas ciet, bet šeit viņiem jāiet. Tas inspektoram ir jāpārbauda un jākontrolē. Var neražot elektrību, bet zivju ceļam ir jāstrādā," norāda inspektors Jānis Lūkins.
Tātad - primārais ir zivis un tikai pēc tam elektrības ražošana. Ja HES nestrādā, kā nākas, inspektori paļaujas uz iedzīvotāju sūdzībām. "Cilvēki ziņo. Citur ūdenskrātuve ir lielāka, tur dzīvo cilvēki, upē salikti ūdens pumpīši, ar ko laista dārziņus. Kā ir augstāks līmenis, viņiem applūst pļaviņas un viņi uzreiz ziņo mums. Kāpēc tas HES tā un tā dara?" turpina Jānis Lūkins. "Bieži vien ir tā, ka par avārijām nepaziņo, jo novērš avāriju un domā - nekas, sīkums tas bija. Bet daba to visu jūt un redz. Arī makšķernieki redz."
Pārbaudes laikā pārkāpumi netika konstatēti. Ja iedzīvotāji redz, ka kāds HES darbojas ne tā, kā vajadzētu, piemēram, pārāk krasi svārstās ūdens līmenis vai netiek nodrošināts ūdens zivju ceļos, nekavējoties jāziņo Valsts vides dienestam (VVD).
Lai gan HES atstāj milzīgu ietekmi uz apkārtējo vidi, raidījums "Vides fakti" pārliecinājās, ka to īpašnieki ievēro valsts noteiktās prasības. Statistika rāda, ka pērn no 160 HES tikai septiņās tika konstatēti pārkāpumi.
