Sunim sāpju slieksnis ir daudz augstāks nekā cilvēkam, tādēļ klibums un sāpju izpausmes acīmredzami var parādīties tikai tad, kad locītavās jau iestājušās nelabvēlīgas pārmaiņas.
Viens no suņiem, kuru locītavas ir jau cietušas, ir 10 gadus vecā Donna, kura kopā ar saimnieku ir ieradusies uz kārtējo vizīti pie speciālista. Gadi ir darījuši savu, un Donnas locītavas skārušas deģeneratīvas izmaiņas. Ar locītavu problēmām vecumā saskaras lielākā daļa suņu.
„Normālos gadījumos locītavu skrimslis ir gluds, un veciem dzīvniekiem skrimslis kļūst nelīdzens, un tajos var veidoties pat plaisas, un tas paliek plānāks. Tad sunim rodas sāpes,” stāsta vetārste Elīna Januškeviča.
Donnas saimnieks Vilnis Pigits stāsta, ka sunim savas mājas pirmajā stāvā ir grūti iet pa pirmā stāvā esošo flīžu grīdu, jo ķepas slīd.
Katrā konkrētā gadījumā atbilstošu ārstēšanas metodi spēs noteikt tikai veterinārārsts, kad sunim būs veikti visi nepieciešamie izmeklējumi.
Tāpat kā cilvēkiem, arī suņiem hroniskas kaites var saasināties tieši rudenī, kad ārā kļūst mitrāks un vēsāks.
Veterinārsti uzsver, ka arī saimnieks var palīdzēt sunim, vingrinot dzīvnieka muskuļus.
Piemēram, ļoti noderīga ir līšana uz vēdera. Tādējādi tiek nodarbinātas visas muskuļu grupas. Piemēram, suni var maigi glaudīt. Tāpat var prasīt ķepu vai likt viņam izstiepties uz pakaļkājām – tas notiprina muskulatūru, piemēram, muguru.
Lai uzlabotu veselību, vecu suņu uzturu vajadzētu papildināt arī ar „Omega 3” taukskābēm un glikozamīnu.
Liela uzmanība ir jāpievērš arī ikdienas ieradumiem. Pastaigas vēlams sākt lēnākā tempā. Nevajag ļaut dzīvniekam strauji skriet, lekt, nav ieteicamas arī garas pastaigas.
Maza auguma suņiem nevajadzētu ļaut lēkt pašiem automašīnā vai pat uz dīvāna.
Tomēr vecums nav sinonīms vārdam „slimība”.
