Ruta bija pārliecināta, ka stāsti par dažu kaķu savādajiem raksturiem ir tikai pašu saimnieku vaina, jo viņas 19 gadus ilgajā kaķu kopšanas pieredzē nekad nekādas problēmas nebija. Hugo viņa ieraudzīja kādas patversmes mājaslapā, un runčuks viņai uzreiz iepatikās. Patversmē gan brīdināja, ka Hugo nav pats sabiedriskākais kaķis, bet Rutu tas nebiedēja.
Ruta pat padomāja, ka nedaudz atturīgs kaķis viņai ir kā radīts: “Man ļoti mīļu negribējās, bet es gribēju, ali man ir kāds mājās, lai mani sagaida, kad es atnāku.”
Taču Hugo atturība pārspēj visas robežas – viņš nekad neļauj saimniecei sev pieskarties, par paglaudīšanu nevar būt ne runas.
Vislabprātāk Hugo uzturas kādā slēptuvē, no kurienes raida neuzticības pilnus skatienus.
Ruta cerēja, ka paies nedēļa, mēnesis un Hugo pieradīs. Viņa sapirka dažādas mantiņas, taču pilnīgi nekas nemainās jau astoņus mēnešus.
Šajā situācijā palīdzēt var dzīvnieku psihologs. Eksperts Alberts Čipuštanovs Hugo uzvedību skaidro ar kaķa bērnības pieredzi: ja kaķēns bērnībā nav ticis glaudīts un nav komunicējis ar cilvēkiem, tad arī pieaudzis viņš nevēlas glāstus, bet labprātāk kontaktējas no attāluma.
Savukārt Hugo šādu attiecību modeli uztver kā normālu un neko mainīt negrib. Taču ir divi spēcīgi ietekmes ieroči.
“Vienīgais, ar ko mēs varam manipulēt, ir spēlēšanās un barošana,” saka dzīvnieku uzvedības pazinējs.
Nr. 1 - spēlēšanās
Ruta gan ir izmēģinājusi spēlēšanos, taču Hugo ar viņu rotaļāties atsakās.
Čipuštanovs iesaka izvēlēties makšķerei līdzīgas rotaļu mantiņas, bet ar garāku kātu, lai kaķis uzdrošinātos spēlēties.
“Caur spēlēšanu jūs varat nodibināt ar viņu kontaktu,” viņš piebilst.
Nr. 2 - barības ierobežošana
Problēma ir arī ar barošanu. Ruta mēģinājusi kārumus, kas garšo Hugo, dot no rokas, taču kaķis pavisam tuvu klāt nepienāk.
Eksperts redz vieglu risinājumu – tuvināties palīdzēs izsalkums. Šeit gan daudziem kaķu saimniekiem var būt psiholoģiska barjera: kā tā apzināti turēt badā savu kaķīti. Vai tas nav nežēlīgi?
“Nevajag viņu badināt, neko nedodot. Vienkārši jādod viņam mazāk nekā parasti, lai viņam parādās izsalkums un viņš sāk prasīt no jums barību. Tā jūs pacelsiet savu statusu [kaķa acīs], un viņam nāksies iet pie jums uz tuvāku kontaktu. Un katru reizi, kad viņš prasīs, jūs varam ar viņu parunāt, iebērt barību un atstāt,” iesaka Čipuštanovs.
Tad Rutai jāsāk ignorēt pirmo barības pieprasījumu un Hugo būs spiests tuvoties. “Par katru nākamo [kontakta] soli viņu apbalvot ar barību,” norāda eksperts.
Bārt kaķi nevajag nekādā gadījumā, pat ja viņš dara kaut ko ne tā, kā vēlas saimniece.
Bet gadījumā, ja viņš sper soļus pareizā virzienā, tad viņu vajag slavēt un apbalvot. Rutai ir cerības, ka barības ierobežošana varētu nostrādāt.
Nr. 3 - kaķu feromoni
Trešais dzīvnieku psihologa ieteikums ir kaķu feromoni. Tās ir sintezētas smaržas molekulas, kuras ir līdzīgas tām, kuras izdala kaķene, kad zīda savus bērnus. Lielākai daļai kaķu tie rada jaukas bērnības atmiņas un viņi kļūst maigāki un pakļāvīgāki.
“Viss, kas ir saistīts ar psiholoģiju, ir ļoti individuāli. Uz vienu kaķi tas var darboties labāk konkrētajā situācijā, uz citu – mazāk. Bet pārsvarā no cilvēkiem atsauksmes ir daudz un labas,” uzsver dzīvnieku psihologs.
