"Simtkāju dzīvesveids ir noslēpumains, ar bioloģiju nesaistītam cilvēkam pārsvarā svešs un līdz ar to laika gaitā ietērpts dažādos nepatiesi brīdinošos nostāstos.
Tomēr retajam izdodas simtkājus pamanīt un secināt, ka pēc izskata un uzvedības tie ir ļoti interesanti un neparasti dzīvnieki," norāda kukaiņu pētnieki.
Simtkāju nosaukums nenozīmē, ka tiem ir tieši simt ejkāju. Šāds nosaukums iedots ar mērķi, lai norādītu, ka tiem ir izteikti daudz ejkāju, salīdzinoši ar citiem bezmugurkaulniekiem. Simtkājim ir no 30 līdz pat vairākiem simtiem ejkāju, tā posmaino ķermeni klāj biezi bruņots apvalks, kas pēc krāsojuma atgādina Baltijas jūras dzintaru.
Šobrīd pasaulē kopumā aprakstītas vairāk kā 3000 simtkāju sugu, taču to patiesais skaits varētu būt pat vairākas reizes lielāks.
Latvijā dzīvojošie simtkāji ir salīdzinoši maza izmēra, nav indīgi vai kādā citā veidā bīstami cilvēkam. Līdz šim brīdim saskaitītas 13 sugas, no kurām vispazīstamākā ir parastā kaulene Lithobius forficatus. Simtkāji Latvijā sastopami galvenokārt lapu koku un jaukta tipa mežos, arī cilvēku pamestās vai joprojām apsaimniekotās teritorijās. Retāk tie apdzīvo skujkoku mežus, purvus un pļavas.
Pastāv uzskats, ka simtkāju ieguldījums pārējo dzīvnieku pastāvēšanā ir niecīgs, salīdzinot, piemēram, ar bieži sastopamajiem kukaiņiem. Taču daļa zinātnieku atgādina, ka simtkāji, lai arī retāk sastopami, tomēr nodrošina svarīgu barības ķēdes posmu savā specifiskajā dzīves vidē – grūtāk apdzīvojamā augsnes virskārtas labirintā.
Latvijas Entomoloģijas biedrībā norāda, ka simtkājiem raksturīgs slēpts dzīvesveids. Tāpēc ikdienā to reti ir iespējams pamanīt, taču nedaudz iedziļinoties simtkāju uzvedībā un biežāk apdzīvoto vietu raksturojumā, ikviens var atklāt simtkāji. Biedrība aicina ikvienu šogad nodoties simtkāja meklējumiem un ziņot par pamanītiem simtkājiem portālā "dabasdati.lv".
