Piemēram, remontdarbu laikā nozāģēts kāds kastanis. Koks auga vairākus gadu desmitus.
“Krūmveida kastanis (zirgkastaņa), manuprāt, bija uzskatāms par dendroloģisku retumu. Ja nu tur būtu vajadzējis būvēt tieši tajā vietā... [..] Izskatās, ka nozāģēja tāpat kā bārbeļu krūmus, lai traktoriem būtu ērtāka braukāšana. Citās vietās pie būvlaukumiem koki apjozti ar dēļiem, lai tos pasargātu. Šeit varēja izdarīt tāpat,” LTV raidījumam “4.studija” raksta kāda skatītāja, kura Siguldā dzīvo jau 30 gadus.
Siguldas novada pašvaldības telpiskās attīstības plānotāja Zane Gatere skaidro, ka kastani nevarēja saglabāt.
“Tas bija no sakņu atvasēm saaudzis puduris, kur agrāk bija lielāks kastanis. Bet, uzbūvējot šo jauno, tiešām normām atbilstošo apli, viņš atradās redzamības trīsstūrī, kas apgrūtinātu gan pa Pils ielu, gan pa Cēsu ielas braucošos transportus, kā arī gājēji būtu stipri apgrūtināti - viņi neredzētu satiksmi,” saka Gatere.
Tomēr 4.studijas skatītāja norādījusi vēl vairākas adreses, kurās bijuši koki, kuri nu ir nozāģēti. Piemēram, agrāk blakus Siguldas kultūras namam slējās bērzu aleja, kuras vairs nav. Visi bērzi ir nozāģēti.
“Pirms pāris vai trim gadiem vējā nogāzās pirmais bērzs. Tad mēs veicām apsekošanu un secinājām, ka lielākā daļa no viņiem ir dobumoti un pat diezgan bīstami,” norāda Gatere.
Pašvaldība noliedz, ka Siguldā koku kļūtu mazāk - nozāģēto vietā tiekot iestādīti jauni.
Taču pēc plānotajiem būvdarbiem blakus dzelzceļa stacijai, visticamāk, koku skaits samazināsies.
“Mēs taisījām detālplānojumu gan tā ietvaros, gan pēc tam detālplānojuma grozījumu ietvaros - koki tika apsekoti. Tie visi ir fiksēti foto. Tādēļ arī bija uzdevums - lai koku skaits nesamazinātos, tehniskajā projektā jāparedz jauni apstādījumi, ja nonāks tik tālu, ka tur tiks būvēta viesnīca,” atzīmēja Gatere.
Arī pils parka labiekārtošanas darbi, kuros nozāģēti neskaitāmi koki un tūjas, vietējiem ir radījuši neizpratni.
Arhitekte Ināra Caunīte gan norāda, ka, labiekārtojot parku, teritoriju centīsies atstāt tādu, kāda tā bija pirms darbiem. Arī ainavu arhitekte Ilze Janelis pauž, ka koki bija jānozāģē, lai atsegtu skatam veco kungu māju un muižas virtuvi. “Ja bez sajēgas iestāda un Dievs nekopj, tad tas ir dārzniekam jākopj,” saka Caunīte.
