Saldā miegā, bet kāpēc kājām gaisā? Pētnieks izgaismo sikspārņu paradumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pasaulē ir sastopamas aptuveni 1300 sugas. To svars ir no 4 gramiem līdz 1.5 kilogramam. Latvijā ir sastopamas 16 sugas, 8 no tām šeit pārziemo. Ziemā to sirds var nopukstēt vienu reizi 2 minūtēs. Galvenie ienaidnieki ir kaķi un caunas. Tie pārtiek no kukaiņiem, un tos dēvē par lidojošajām pelēm. Protams, ka runa ir par sikspārņiem. "Vides fakti" tiekas ar sikspārņu pētnieku Gunāru Pētersonu, kurš var palīdzēt atminēt mūžseno mīklu - kāpēc sikspārņi bieži vien guļ kājām gaisā. 

Pētersons ir viens no retajiem un nedaudzajiem sikspārņu pētniekiem Latvijā. Ar sikspārņu pētīšanu nodarbojas jau kopš 1980. gada un tas sācies absolūti nejauši, kad Ināra Rūce, kura pirmā Latvijā sistemātiski pētīja sikspārņus meklēja kādu, kurš viņai palīdz.

Sikspārņus visvieglāk skaitīt ziemā

"Tas, ko mēs šobrīd darām ziemā un arī vasarā, ir sikspārņu monitorings. Tas ir, mēs sekojam līdzi sikspārņu skaita izmaiņām, un ziemas laikā ir visvieglāk veikt šo uzskaiti, jo viņi ir neaktīvi. Mēs zinām tās vietas, kur viņi ir, kur ziemo, tad katru gadu atkārtojot tās uzskaites mēs varam iegūt zināmus grafikus, kas rāda vai tas skaits iet uz augšu uz leju vai ir stabils," stāsta sikspārņu pētnieks. 

Raidījums "Vides fakti" ir ieradies vienā no sikspārņu ziemošanas vietām Dalbē. Jābūt klusiem, nedrīkst sikspārņiem ilgi spīdināt virsū gaismu, kā arī iet alās ar lāpām vai svecēm.

"Svarīgākais sikspārņiem ir lai tā ir neaizsalstoša vieta. Tas, ko mēs šeit redzam, tā ir cilvēku būvēta militārām vajadzībām. Bet tie var būt sakņu pagrabi, dabīgas pazemes alas. Vietas, kur ziemā temperatūra saglabājas plus grādos, bet, kur arī nav pārāk silts," par sikspārņu vietām stāsta Pētersons. 

Meklējot sikspārņus ir jābūt ļoti vērīgam, jo tie var iespraukties vismazākajās šķirbiņās.

Pirms došanās ziemas miegā sikspārņi pieņemas svarā par aptuveni vienu trešo daļu, savukārt guļot to ķermeņa temperatūra ir vien nedaudz virs nulles.

Ne vienmēr saldā miegā, ne vienmēr - kājām gaisā

"No oktobra līdz martam vai aprīlim sikspārņi nenoguļ visu laiku. Viņi mostas reizi nedēļā, citreiz reizi mēnesī un atkal aizmieg pēc dažām stundām. Ziemošanas laikā no tauku rezervēm, ko viņi ir uzkrājuši, kādus 80% sikspārņi iztērē tikai lai pamostos, aizmigtu, pamostos, aizmigtu. Bet pati ziemas guļa ir tik ekonomiska, ka viņi tērē tikai tos 20 atlikušos procentus," stāsta pētnieks.

Kā viens no skaidrojumiem ir, ka pamostoties sikspārņi atjauno savas imūnspējas, otrs skaidrojums, ka tie pamostas, lai pavingrotu - izkustinātu spārnus un kājas. Taču ne vienmēr. 

Ir ierasts, ka sikspārņi karājas ar kājām gaisā, bet "Vides fakti" ierauga sikspārņus vecās elektrības rozetēs, mazās šķirbās un visādās pozās. Tātad viņiem nav tas nemaz tik noteikts, ka galvai ir jābūt uz leju?

"Nē, par to galvu uz leju parasti tas skaidrojums ir, ka tā viņiem ir visdrošākā poza. Tai ziņā, ka no tādas viņi var uzsākt lidojumu. Viņš palaiž vaļā kājas un uzsāk lidojumu," saka Pētersons. 

Dažas sugas pārojas "pa miegam"

Jautāts par vēl vienu izplatītu pieņēmumu par sikspārņiem - vai tā ir taisnība, ka sikspārņu tēviņš var apaugļot guļošu mātīti, sikspārņu pētnieks atbild apstiprinoši.

"Jā, jā ir ziemojošās sugas, kurām tas ir pierādīts, ka, piemēram, ūdeņu nakts sikspārņi pārojas ziemas guļas laikā. Jo pēc pārošanās jau ir tā, ka viņi sapārojas rudenī, ir sugas, kas augustā, un viņiem apaugļošanās nenotiek. Mātīšu dzimumsistēmā tā tēviņu sperma - piedevām viņas pārojas ar daudziem - bieži vien saglabājas dzīvotspējīga līdz pavasarim, kad pavasarī notiek ovulācija un olšūnas apaugļošana un mazuļi dzimst maija beigās, jūnijā," sikspārņu dzimumdzīvi apraksta Pētersons. 

Sikspārņu mazuļi iemācās lidot jau mēneša vecumā, bet līdz tam tie tiek baroti ar pienu. Tomēr labāk tos mazāk traucēt, lai nepamodinātu un tie lieki nezaudētu enerģiju.

Apgaitā ar "Vides faktiem" Pētersons saskaitījis 20 sikspārņus un divas sugas - ir uziets ziemeļu sikspārnis un garausainais sikspārnis.

Sikspārņu pētniekiem unikālajā Papē naktīs mēdz pārlidot pat vairāk nekā 5000 sikspārņu

Taču ir vēl sugas, kas migrē uz Eiropas Dienvidrietumiem. Tās pēta Latvijai unikālā vietā - Papē.

"Ir naktis, kad augustā, septembrī, tur nakts laikā pārlido pāri 5000 vai pat vairāk sikspārņu," situāciju apraksta Pētersons. "Un kopš 86. gada mēs regulāri šajā vietā nodarbojamies ar migrācijas vērošanu, pētīšanu, sikspārņu ķeršanu, sikspārņu iezīmēšanu ar spārnu gredzeniem."

Papē ir apgredzenoti vairāk nekā 15 tūkstoši sikspārņi un ir atklāts, ka to migrācijas ātrums ir iespaidīgs - mēneša laikā sikspārnis ir aizlidojis no Papes līdz Francijai, kas ir teju 2 tūkstoši kilometru.

Sikspārņi ir unikāli, skaisti un noslēpumaini guļavas, kas ziemas miegu baudīs līdz marta beigām vai aprīļa sākumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti