Dienas ziņas

Iecavnieki aktīvi dodas vēlēt

Dienas ziņas

Ārvalstu studenti Pelčos izveido pastaigu karti

Sākts vērienīgs projekts mazā ērgļa aizsardzībai

Sākts vērienīgs projekts mazā ērgļa aizsardzībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvijā ligzdo gandrīz puse no visiem Eiropas mazajiem ērgļiem un gandrīz piektā daļa no visas pasaules populācijas. Taču kopš 2000.gada šo aizsargājamo putnu skaits Latvijā sarucis par vismaz 15%.  Latvijas Dabas fonds kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību un sadarbības partneriem sākuši īstenot vērienīgu projektu mazā ērgļa aizsardzībai.     

Projekta mērķis ir četru gadu laikā nostiprināt mazā ērgļa aizsardzību Latvijā, kā arī veicināt izpratni par sugu aizsardzības nozīmi kopumā.  Nozīmīga daļa no projekta darbiem notiks Madonas un Lubānas novados – Kujas dabas parkā un Lubāna mitrājā.

Tāpēc projekta prezentācijas pasākums tika organizēts Madonā, līdz ar izglītojošu lekciju dodoties arī putnu vērošanas pārgājienā uz Kujas dabas parku.

 “Tas ir liels Eiropas Komisijas finansēts projekts, kurš turpināsies līdz 2021.gada beigām, un šī projekta ietvaros mēs domājam  nopietni strādāt ar mazā ērgļa ligzdu vietu apzināšanu un aizsardzību, un arī ar barošanās vietu  apsaimniekošanu,” stāsta projekta vadītājs Jānis Ķuze.

Projekta aktivitātēs ar interesi iesaistījušies gan ornitologi un dabas aizsardzības speciālisti, gan putnu vērotāji no visas Latvijas.

“Nu, kad Jānis Ķuze stāsta, var klausīties stundām ilgi, jo tas ir vienmēr ļoti interesanti. Tādu informāciju parasts cilvēks nevar uzzināt kaut kur citur, tikai no ornitologa, no speciālista,” saka putnu vērotāja no Rīgas Aļona Piļipeca.

Prezentējot projekta būtību, Jānis Ķuze uzsver, ka viens no sugas apdraudējuma galvenajiem iemesliem ir mazā ērgļa dzīvesvietu izzušana, ko sekmē intensīvā lauksaimniecība un mežsaimniecība.

Kā otrs faktors tiek minēts arī putna barības - abinieku un peļveidīgo grauzēju samazinājums, ko iespējams ietekmēt dabai draudzīgas saimniekošanas veidā.

 “Var mērķtiecīgi strādāt uz to, lai palielinātu abinieku skaitu, teiksim, veidot kaut kādas mākslīgas mitrzemes, vai vismaz mazāk lietot agroķīmiju, lai šie abinieki nejustos tik slikti, kā šobrīd viņi diemžēl lielā daļā Latvijas, kur šī industriālā lauksaimniecība dominē, jūtas. Tātad meži un lauki, un pēc iespējas saudzīgāka saimniekošana,” norāda Jānis Ķuze.

Šādam aicinājumam atsaukusies Kārsavas novada bioloģiskā saimniecība “Tīravoti”, kas kopš 2003.gada apsaimnieko arī Lubānas mitrāja Grīvu salu, kur projekta ietvaros tiks aizrakti padomju laikā izveidotie meliorācijas grāvji,  atjaunoti dabiskie zālāji un izveidotas ganības, savukārt Kujas dabas parkā atjaunos parkveida pļavas. Līdztekus tam tiks rīkoti izglītojoši semināri, veidota dokumentālā filma un veikta mazo ērgļu ligzdošanas vietu uzskaite un aizsardzība, izveidojot mikroliegumus.

  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti