Ogot var gandrīz jebkurā vietā Latvijā, kur aug dzērvenes. Taču pirms došanās dabā būtu jānoskaidro, vai iecerētajai teritorijai nav kādi ierobežojumi, ko nosaka īpašumtiesības vai speciāls aizsardzības vai apsaimniekošanas režīms, norāda DAP.
Daļai no Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir stingrā režīma jeb dabas rezervāta zona, kurā ogošana nav ļauta. Tas darīts ar nolūku nodrošināt netraucētu dabisko procesu attīstību. Parasti tās vēl ir arī caurceļojošām sugām nozīmīgas atpūtas un barošanās vietas. Tādēļ tajās ne ogot, ne sēņot, nedz veikt kādas citas saimnieciskās darbības nav atļauts.
Pietiek ar simt ogotājiem, lai purvā iemītu taku, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Andris Soms.
Informāciju par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju zonējumu var sameklēt DAP sistēmā “Ozols”.
Padomi veiksmīgai un dabai draudzīgai ogošanai:
- Dodoties ogot purvos, jāatceras, ka tie ir ļoti jutīgi pret nobradāšanu un atjaunojas ļoti lēni. Lasot ogas, nevajadzētu bojāt mētras, saknes;
- Atvelkot elpu vai ieturot maltīti dabā, jāatceras, ka ugunskuru atļauts kurināt tikai šim nolūkam paredzētās vietās. Aizliegts mežā nomest izsmēķus, īpaši ugunsnedrošajā periodā, un veikt citas darbības, kas var izraisīt mežu ugunsgrēkus;
- Mežs vai purvs noteikti nebūs vieta, kur atstāt apēstā ēdiena iepakojumu vai iztukšotus dzērienu traukus, jo, piemēram, polietilēna maisiņa sadalīšanās laiks dabā ilgst no 200 līdz 1000 gadiem, bet stikls dabā nesadalās vispār. Turklāt, sausā laikā iepakojums mežā vai purvā var izraisīt postošu ugunsgrēku. Radušies atkritumi izmetami šim nolūkam paredzētās vietās vai aiznesami līdzi;
- Ejot dabā, līdzi jāņem uzlādēts mobilais tālrunis, kāda dzeramā ūdens pudele un ēdiens vieglai maltītei;
- Ģērbties būtu ieteicams Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem piemērotā un košā, viegli pamanāmā apģērbā;
- Mežā un purvā vajadzētu ievērot klusumu, lai būtu lielāka iespēja sastapt un novērot savvaļā dzīvojošos putnus un dzīvniekus, un netraucētu citiem baudīt atpūtu dabā.
