Pētnieki alu apmeklēja 11.martā, lai novērtētu sabrukšanas apmērus un apstākļus. Zāles platība pirms sabrukšanas bija aptuveni 65 kvadrātmetri, tās garums bija līdz 13,3 metriem, platums - līdz 7 metriem, griestu augstums bija 8 – 9 metri.
Jau vairākus gadus lielās telpas griestos bija izveidojies bīstams robs, kas arvien vairāk un vairāk palielinājās, savā profilā “Facebook” vēstīja pētnieks.
Pēdējo reizi šajā alas telpā pētnieki pabija pavisam nesen – 6.janvārī. Spriežot pēc kritenes apstākļiem, nobiru kaudzes un izskalojumiem, apjomīgais klints nogruvums noticis janvārī vai februārī, domājams, pirms lielā aukstuma perioda, raksta pētnieki.
Lielās zāles vietā tagad ir klints robs kā kritene, kurā sagāzušās vairākas lielas egles, kas auga nogāzē virs alas. Vieta joprojām ir bīstama.
Tagad Dauģēnu Lielā ala kļuvusi īsāka par aptuveni 15 metriem, bet joprojām tā ir garākā dabiskā ala Latvijā un Baltijas valstīs ar aptuveni 330 metru garumu.
To apmeklēt nav ieteicams, brīdina pētnieki, atgādinot, ka alas apmeklēt ziemās un pavasaros ir ļoti bīstami, turklāt ziemās tajās ziemo sikspārņi, kurus nevajag traucēt.
Arī Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka iebrukušas alas nav ekstrēmā tūrisma objekts nervu kutināšanai un nopietni aicina iedzīvotājus nemēģināt tuvumā apskatīt iebrukušo alu. Šajā dabas objektā izveidotas norobežojošās barjeras un tiks izvietotas arī brīdinājuma zīmes.
Arī pirms iebrukšanas šīs alas, kā arī lielākā daļa Latvijas alu nav bijušas atvērtas apskatei - tās vērot un iepazīt Dabas aizsardzības pārvalde aicina no attāluma.
