Jau kopš 2006. gada ir aizdomas, ka Strazdupītē tiek nelegāli iepludināti notekūdeņi. Tika veiktas pārbaudes un konstatēts - fekālo piesārņojumu norma pārsniegta pat 60 reizes. Bet kas šobrīd ir darīts, lai situāciju atrisinātu?
"Lai šo piesārņojumu novērstu, upīte tika aizdambēta un iebāzta trubā – nu tās vairs nav. Upītes vairs nav nemaz. Tā ir Rīgas pilsētas sapratne par piesārņojuma novēršanu," sprieda Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa.
LTV raidījums uz vietas pārliecinājās, ka upīte vietām tek pa cauruli un tajā nav manāma nekāda kustība. "Noteces uz to pusi, kur ir ezers, noteikti nav. Ir pilnībā redzams, ka upīte ir ielikta trubā un aplikta riņķī [Dambjapurva] ezeram," piebilda Kalniņa.
Rīgas dome: Nekas briesmīgs nav noticis
"Vides fakti" vērsās Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, lai noskaidrotu, kāpēc upē ir izveidots dambis un kādēļ tā pa cauruli tiek novadīta apkārt ezeram.
"Nekas briesmīgs tur nav noticis. Situācija faktiski nav mainījusies jau daudzus gadus. Vienīgais, ko šogad mēs esam izdarījuši, – veikuši caurtekas skalošanu un dažus remontdarbus.
Jau 2002. gadā tika izstrādāts un 2003. gadā apstiprināts tehniskais projekts, kas paredzēja Strazdupītes apvadīšanu apkārt Dambjapurva ezeram, ietverot to cauruļvadā. Tas tika izdarīts tādēļ, lai Strazdupīte varētu veikt ūdens novadīšanas funkciju, tai pašā laikā, krītoties Strazdupītes ūdens līmenim, lai būtiski nesamazinātos Dambjapurva ezera ūdens līmenis," stāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.
Viņa teica, ka situācija mainījās 2006. gadā, kad tika izbūvēti aizsprosti un cauruļvads.
Hidrobiologs: Caurule nav labākais variants
Hidrobiologs Andris Urtāns uzskata: "Truba nav tas labākais variants, kur būt upītei un labi justies. Bet es varu salīdzināt varbūt ar to, ka dažkārt pēc neveiksmīga vingrinājuma arī mūsu kāja tiek ielikta ģipsī. (..)
Braucot uz Gaiļezeru apciemot savus radiniekus, mēs varam redzēt, ka Gaiļezers ir aizaudzis, krasti ir pārpurvojušies. Principā tam nevar pienākt klāt. Savukārt Dambjapurva ezers pagaidām vēl ir nosacīti dzidrūdens stāvoklī. Var būt situācija, ka, ja vasarā Gaiļezerā ūdeņi izskatās dzidri, tīri, tad rudens, ziemas mēnešos, kad visi ūdensaugi sāk atmirt, mirušās augu daļas, barības vielas, tās pa šo Strazdupīti nonāk Dambjapurva ezerā."
Iespējams, Strazdupītē joprojām nonāk kanalizācija, bet tā vietā, lai noķertu vainīgos, upītei vienkārši priekšā tiek uzbūvēts dambis.
Regulāri piegružo, analīzes neveic
2012. gadā esot konstatēts, ka ir notikusi nelegāla notekūdeņu novadīšana Strazdupītē, bet vai šīs pārbaudes tiek veiktas regulāri?
"Analīzes pēdējos gados upes ūdenim nav ņemtas. Līdz ar to es nemācēšu pateikt par ķīmisko sastāvu. Bet tas, ka upīte tiek regulāri piegružota tīri ar fiziskiem atkritumiem, tas gan ir fakts
- arī pagājušajā gadā mums tika vienā posmā veikta būtiska tīrīšana," atzina Rīgas domes pārstāve,
Kaut arī kanalizācijas notekcaurules LTV raidījums neatrada, aina, ejot gar Strazdupītes krastu, nebūt nav tā labākā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments uzsver, ka šobrīd neesot paredzēts kaut ko mainīt, taču esot gatavi uzklausīt speciālistu viedokli un, iespējams, tomēr šīs upītes liktenis tiks mainīts.
"Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka tas ir pagaidu stāvoklis. Būtu tikai elementāri, ja pilsētā ir ūdensteces, kas vienkārši ir tīras, kas priecē gan cilvēkus, gan to organismus, kas tur ir iekšā (..).
Ir, par ko domāt un saprast, kas īsti notiek visā šajā sistēmā – Gaiļzers, Dambjapurva ezers un pa vidu esošā Strazdupīte," piebilda hidrobiologs.
Bēdīgā situācija ar Strazdupīti ir mājiens atbildīgajam iestādēm, lai, pirmkārt, atkārtoti tiktu veiktas ūdens analīzes. Otrkārt, lai rūpīgi pārbaudītu, vai upītē joprojām nenonāk kanalizācija, un, protams, lai saprastu, ka upei nav jātek pa cauruļvadu.
