Vairāk nekā 20 gadus Pēteris Krilovs ir pasniedzējs Kultūras akadēmijā. Tikmēr vārna vārdā Tipe ir pilntiesīga Krilovu ģimenes locekle jau 12 gadus.
Brīvdienu rītos putnam vislabāk patīk rosīties uz palodzes. Brokastis gan kopā ar saimniekiem Tipe neietur, vārna labprātāk ēd vienatnē – tā vārnām esot ierasts. Lielākie kārumi ir gaļa un sviests.
Tipei kā jau mājas vārnai nākušas klāt arī vairākas citas privilēģijas – saimnieki viņu liek kumelīšu vannā un pat taisa pedikīru.
Tomēr, lai arī vārna ar cilvēkiem dzīvo kopā jau otro gadu desmitu, mīlināties ar cilvēkiem Tipei ne visai patīk.
Režisora mājās nevienam nelaimē nonākušam dzīvnieciņam palīdzību neatteiks. Savulaik Pēterim nācies palīdzēt ārstēt gan sasirgušus zirgus, gan govis. Tāpat nācis uzņemties rūpes par noklīdušu kaķēnu. Arī Tipe Krilovu ģimenē nonāca krīzes situācijā.
Sākumā Krilovu ģimene domāja, ka slimo vārnu izārstēs un laidīs atpakaļ laukā, bet atklājās, ka putna ievainojumi ir pārāk nopietni.
Mākslinieks atzīst, ka sadraudzēties nebijis viegli. Tipe ir liela individuāliste un dažreiz pat režisora rokas rotājuši putna knābja atstātie zilumi. Tās gan vairs tikai atmiņas – abi tagad viens otru izprot daudz labāk.
Pēteris novērojis, ka vārnas ir ļoti sociālas - vienmēr turas kopā, sasaucas un apzina, kur dzīvo vēl citas. Arī Tipei nu jau vairākus gadus ir draugs. Krilovi pieļauj, ka tas ir kāds radinieks no Tipes vecās dzīves.
Vārnas dzīvojot samērā ilgi, tāpēc režisors stingi nolēmis turēties līdzi vārnas gadu gājumam.
