Vispirms policijas kontrole
LTV raidījums "Vides fakti" ir saņēmis atļauju no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) iekļūt ap saimniecību norobežotajai zonai.
"Kad tiek konstatēta ĀCM izplatība, tad PVD uzreiz ziņo par trauksmi.
Mēs reaģējam, izsūtām ekipāžu, kura uzreiz noslēdz šo teritoriju, lai nenotiktu cūku kautķermeņu un dzīvu cūku izvešana, pārvešana, kā arī citu transportlīdzekļu iebraukšana un izbraukšana," stāsta Valsts policijas Salaspils iecirkņa priekšnieks Gatis Kalvītis.
Tas tiek darīts, lai vīruss netiktu pārnests tālāk uz citām vietām Latvijā. Pie cūku novietnes sagaida vēl viena policijas ekipāža.
Pēc īsa brīža ierodas pārstāvji no PVD, kuri jau vairākas dienas nodarbojas ar aptuveni 8000 cūku likvidēšanu šajā fermā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, infekcijas skartajās fermās nepiederošām personām, ieeja ir aizliegta.
Ļoti lipīga, ļoti izturīga
ĀCM uzliesmojumu Latvijā var iedalīt trīs posmos – viss sākās ar inficētām mežacūkām, kas ienāca no Krievijas, pēc tam slimība tika konstatēta mājas cūkām, un šogad tā skārusi fermas. Vienīgi Dienvidkurzeme pagaidām vēl ir brīva no slimības.
"Ja mums tikai viens stūrītis Latvijā ir palicis brīvs, bet no trim pusēm slimība tam uzbrūk, tad ir jādzīvo ar domu, ka slimība ir visapkārt, riski ir visapkārt un ir jābūt maksimāli piesardzīgiem.
Ir jāuzvedas tā, ka ar katru kustību slimību var ienest gan fermā, gan ar apaviem pārvest uz citu teritoriju," norāda PVD Veterinārās uzraudzības dienesta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis.
Slimības dabiskā izplatība ir aptuveni 50 kilometru rādiusā viena gada laikā. Latvijā tā uz priekšu virzījusies ar krietni ātrāk. Vaina par to ir jāuzņemas cilvēkam. Pirms gada PVD secināja, ka infekcijas perēkļi atrodas ļoti tuvu dzelzceļa līnijām, kas savieno Latviju ar Krieviju un Baltkrieviju. "Diemžēl pagājušā gadā vasarā notika vairāki lēcieni, kuri, visticamāk, ir cilvēka rokas radīti. Slimība bija gan Tukumā, gan Talsos," sacīja Oļševskis.
ĀCM ir ļoti izturīgs. Saldētā gaļā tas saglabājas vairākus gadus, sālītā gaļā gadu un žāvētā gaļā pat sešus mēnešus.
Izmetot desu maizi, kas satur inficētu gaļu, vai medniekam, kurš pēc medībām ar asiņainiem zābakiem no Latgales aizbrauc uz Kurzemi un tur izkāpj ārā, slimību var ļoti ātri pārnest uz citiem rajoniem.
Nogalināt - vishumānākais, ko var darīt
Iemesls, kādēļ infekcija šogad konstatēta jau divās fermas, kas savstarpēji bijušas saistītas, visticamāk, ir biodrošības pasākumu neievērošana.
Vismazākā kļūda un neuzmanība var aizsākt veselu haosu. Infekcija izplatās ļoti ātri – cūkas, kas pirms 24 stundām ārēji šķita veselas, vienas dienas laikā sabrūk.
Vishumānākais ir tās pēc iespējas ātrāk nogalināt, nemokot tās. Dzīvniekus sadzen furgonos un tajos ielaiž gāzi, tās nogalinot.
"Ir operatīvi jāorganizē inficēto dzīvnieku nogalināšana un iznīcināšana. Ir jāizseko visi kontakti, kādi ir bijuši šai fermai, kas ir ievests fermā. Bet galvenais ir jāizseko viss, kas ir izgājis no šīs fermas ārā - dzīvas cūkas, vai kautas cūkas, kur ir kautas, cik ir kautas. Tas viss ir jāatsauc un šie produkti jāiznīcina," pauž dienesta Vetrerinārās uzraudzības dienesta direktore Kristīne Lamberga.
Arī dienesta Dzīvnieku infekciju slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants uzsver, ka dzīvnieku nogalināšana ar gāzi ir humānākais, ko var darīt.
"Pirmkārt tas ir svarīgi, lai neradītu ciešanas pašiem dzīvniekiem, jo nāve ir mokoša – augsta temperatūra, asins izdalījumi un tā tālāk. Otrām kārtām – tehniski, taupot cilvēkresursus, ir daudz vieglāk, ja dzīvnieki iziet ārā savām kājām, nevis pēc tam tonnām dzīvnieku līķus stiept ārā no aizgaldiem," saka Seržants.
Pēc apdullināšanas ar gāzi dzīvnieki nesāpīgi nosmok. Siltie vēl kūpošie cūku līķi tiek pārkrauti specializētos transportlīdzekļos, kas pirms došanās prom no fermas tiek rūpīgi dezinficēti, notiek arī policijas kontrole.
ĀCM posta darbi beigsies, kad cūku populācija būs kļuvusi pavisam neliela
Pēc tam transportlīdzeklis ar cūku līķiem dodas uz Limbažu pusi, kur dzīvnieku ķermeņi tiks iznīcināti.
Arī LTV "Vides fakti" no karantīnas zonas tik viegli neizkļūst. Pirms izbraukšanas no zonas policija pārbauda gan mašinas bagāžnieku, gan salonu.
Limbažu novada ražotne “Gravas” ir vieta Latvijā, kur iespējams dzīvnieku ķermeņus iznīcināt tā, ka pāri nepaliek neviens kauliņš. Arī šeit ĀCM dēļ, ieeja nepiederošām personām ir aizliegta, un transportlīdzekļi tiek dezinficēti. Pēc tam tie dodas atpakaļ uz Salaspils novadu pēc jaunas līķu kravas. "Pašā fermā ir jāveic ļoti nopietni tīrīšanas un dezinfekcijas darbi. Latvijas apstākļos, tagad ziemā, šis vīruss šobrīd šeit ir iekonservēts. Ārējā vidē to nav iespējams dezinficēt. Ir jāgaida silts laiks, lai to visu varētu iztīrīt, dezinficēt. Ātri šeit darbību nebūs iespējams atjaunot," saka Lamberga.
ĀCM nenozīmē nāves spriedumu visām Latvijas fermām.
Nākotnē šīs cūku novietne atkal varēs audzēt cūkas, ja vien īpašnieki vēl vēlēsies nodarboties ar šo biznesu.
Savukārt meža cūkām infekcija apstāsies tad, kad dzīva būs palikusi tikai niecīga dzīvnieku populācija un dzīvniekiem nebūs iespējams vienam otru aplipināt.
Ir skaidrs, ka ĀCM uzvaras gājiens Latvijā turpināsies. Tādēļ ir svarīgi gan mājsaimniecībām, gan fermām, gan arī medniekiem ievērot biodrošības pasākumus. Pretējā gadījumā ar šo sērgu būs jācīnās vēl 20 gadus.
Jau ziņots, ka Salaspils novadā esošā cūku novietne "Bunči" pieder SIA “Ancers”. Tās fermā "Rukas", kas atrodas Krimuldas novadā, cūkām bīstamā slimība konstatēta janvāra vidū. Tādēļ likvidēts viss šajā fermā esošais 5023 dzīvnieku ganāmpulks.
Slimība šajā saimniecībā cūkkopjiem bija liels pārsteigums un šoks, jo fermā bija augsts biodrošības līmenis. Saimniecībā notika Eiropas Komisijas organizētās mācības par biodrošību. Valsts policija sākusi kriminālprocesu par slimības uzliesmojumu saimniecībā "Rukas".
PVD pārstāve Kristīne Lamberga iepriekš Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" neizslēdza iespēju, ka Āfrikas cūku mēris šo saimniecību skāris ļaunprātīgas rīcības dēļ, bet tā netiek uzskatīta par primāro versiju.
