Ārpus Rīgas

No Karostas kanāla Liepājā izcels ap 50 tūkstoš kubikmetru piesārņotās grunts

Ārpus Rīgas

Streikā piedalās simtiem skolotāju arī novados

PVD medniekiem maksās 100 eiro par katru nomedīto mežacūku mātīti

PVD medniekiem maksās 100 eiro par katru nomedīto mežacūku mātīti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību Latvijā, turpmāk Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par katru nomedīto mežacūku mātīti medniekam izmaksās 100 eiro. Populācijas samazināšana šobrīd ir efektīvākais veids, kā vīrusa izplatību ierobežot. Līdz šim mēris skāris Latgali, kur mežacūku gandrīz vairs nav, un Vidzemi, taču dienestam ir bažas, ka jau vasarā vīruss būs arī Kurzemē, Zemgalē un Pierīgā. Tur mežacūku blīvums ir lielāks, tāpēc vīruss izplatīsies daudz straujāk un populācijai nodarīs lielāku kaitējumu.

Kaut precīzu datu par šogad bojā gājušajiem dzīvniekiem nav, tie varētu būt aptuveni 15% populācijas. Pārtikas un veterinārā dienesta vecākais eksperts Mārtiņš Seržants skaidro, ka visstraujākā vīrusa izplatība ir vasaras sākumā, kad dzimst sivēni. Tad mežacūku skaits mēdz pat trīskāršoties, un baros tās infekciju nodod arvien tālāk.

„Mežacūkas viņu izplata gan tiešā veidā kontakta ceļā, gan arī kad saslimušās mežacūkas nobeidzas - ierosinātājs ir ārkārtīgi izturīgs ārējā vidē. Un tāpēc būtībā kā viens no galvenajiem faktoriem, - kas ir ne tikai mūsu viedoklis, bet arī citu skarto valstu viedoklis, gan arī Eiropas zinātnieki jau šim ir piekrituši un apliecinājuši, - ka tieši meža cūku skaita samazināšana ir visefektīvākais veids, kā šobrīd visātrāk šo slimību apkarot,” secina Seržants.

100 eiro samaksa par nomedītu mežacūku mātīti ieviesta kā stimuls medniekiem iesaistīties dzīvnieku skaita samazināšanā. Samaksu līdzfinansē Eiropas Savienība. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis to dēvē par „ne pārāk pareizu praksi”, taču atzīst, ka nauda medniekus stimulē:

„Intensīvāk sāk medīt. Jaunākai par gadu mežacūkai nu nepateiksi dzimumu, tātad vispār intensīvāk tiek medītas mežacūkas un nomedī arī tēviņus, vīrišķā dzimuma indivīdus. Domāju, ka kaut kādu grūdienu tas iedos medniekiem tieši Kurzemes pusē un Zemgalē.”

Par mēra izplatību Kurzemē un Zemgalē dienestiem ir vislielākās bažas, jo tur mīt teju 80% Latvijas mežacūku populācijas. Valters Lūsis ir pārliecināts, ka mēris nokļūs arī tur, tāpēc mežacūku blīvums jāsamazina, lai vīrusa izplatību ierobežotu.

„Jo mazāks blīvums būs, jo šim vīrusam vajadzētu pārvietoties lēnāk vai vispār kaut kādā brīdī - kad patiešām būs to cūku ļoti maz kādā teritorijā - viņš apstāsies. Nākamais lēciens ir gaidāms nākamā gada vasaras sākumā. Ziemas periodā vīruss izplatās ļoti lēni un prognozējami, bet šeit uzreiz tāda eksplozija, jo tie indivīdi vienkārši pārvietojas lielākās teritorijās,” skaidro Lūsis.

Latvijas Mednieku asociācijas priekšsēdētājs Haralds Barviks stāsta, ka mednieku vidū viedokļi dalās - daži uzskata, ka nākamajā gadā vairs nebūs ko medīt, citi savukārt iesaistās un mežacūkas medī aktīvāk:

„Labākais risinājums būtu maksimāli izmedīt mežacūkas, tātad izšaut viņas līdz nullei. Tad tuvākos pāris gadus turpināt tikpat intensīvi medīt. Pēc tam, jau kad slimība vairs neatjaunotos, neparādītos nekur vairs jauni uzliesmojumi, tad jau mēs varētu sākt domāt par populācijas atjaunošanu, kuru, pareizi saimniekojot, var atjaunot ļoti īsā laikā.”

Samaksa par nomedītu mežacūku mātīti ieviesta pirms nedēļas, taču pie Pārtikas un veterinārā dienesta līdz šim jau vērsušies mednieki ar vairāk nekā 100 nomedītiem dzīvniekiem. Savukārt Lietuvā, kur arī sākts tāds pats projekts, mednieku aktivitāte ir uz pusi mazāka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti