Ornitologi uzsver, ka, iestājoties aukstumam un sniegam, dabā patiešām samazinās putniem pieejamā barība. Tomēr arī šādos apstākļos putni paši spēj atrast sev nepieciešamās barības daudzumu.
Tāpēc putnu barošana ziemā lielākoties tomēr ir vajadzīga pašiem cilvēkiem, lai mēs justu, ka par kādu rūpējamies. Taču, ja to sākts darīt, tad nekādā gadījumā to nedrīkst pārtraukt.
"Tie putni sāk rēķināties ar to, ka tur barība regulāri ir," teica ornitologs Arnis Zacmanis.
Putnus jāturpina barot līdz pavasarim, kad ne tikai dienās, bet arī naktīs gaisa temperatūra nav zemāka par 0 grādiem.
Putnu iecienīta barība ir auzu pārslas, grūbas, prosa, putraimi, zemesrieksti, linsēklas, labības graudi, arī dažādu nezāļu sēklas.
Vienkāršākais veids, kā barot putnus, ir stingrā stieplē koka zaros iekārt speķa gabalu.
Mazos putnus ērti ir barot klasiskajās "mājiņas" tipa barotavās ar jumtu. Barotavas grīdai nepieciešamas apmales, lai putnu rosības rezultātā barība nebirtu ārā. Barotavu var izgatavot arī no tetrapakas.
Putnu barotavas var izvietot visdažādākajās vietās – koka zaros, mežmalās, pie ēku sienām un uz palodzes.
Ūdensputnus – pīles un gulbjus - nav ieteicams barot, jo tad šie putni, pienākot salam un ūdenim aizsalstot, neaizlidos prom uz piemērotākām ziemošanas vietām. Taču, ja pīles un gulbjus ir sākts barot, tas jādara līdz pavasarim.
Jāņem vērā, ka gulbji var kļūt tik ļoti atkarīgi no barošanas, ka paliks uz vietas pat tad, kad ūdens aizsals. Tas draud ar putnu iesalšanu ledū un bojāeju.
