Pētījumā arī bija vētīts, kā varētu mainīties Latvijas klimats nākotnē. Secināts, ka līdz ar klimata pārmaiņām gan pozitīvas, gan negatīvas pārmaiņas piedzīvos teju visas tautaimniecības jomas.
LVĢMC Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt” norādīja, ka tieši temperatūras izmaiņas ir redzamākās pārvērtības gan Latvijā, gan pasaulē. Piemēram, Latvijā visspilgtākais piemērs pārmaiņām dabā ir vājās ziemas. Pat ja mūsdienās uzsnieg biezāka sniega kārta, tad tā ātri nokūst, jo ziemas ir kļuvušas nepastāvīgas.
Trīs līdz piecu grādu kāpums ir ļoti liels, nākotnes prognozi vērtē Vīksna.
Viņš skaidro, ka klimats allaž ir mainījies. Tomēr līdz mūsdienām nekad klimats nebija mainījies cilvēka rīcības dēļ. Proti, tagad atmosfērā ir nonācis nebijis daudzums siltumnīcas efektu izraisošo gāzu, kas temperatūru visā pasaulē padara augstāku.
Latvijas klimats nākotnē varētu būt līdzīgs tam, kāds pašreiz ir Lielbritānijā, piemēram, Londonā, kā arī Francijā.
Paredzams, ka līdz ar siltāku laiku pieaugs ekstrēmo laikapstākļu daudzums – piemēram, būs neganti pērkona negaisi, tropiskās naktis, kad gaisa temperatūra nepazemināsies zem +20 grādiem.
Līdz ar temperatūras paaugstināšanos palielināsies labvēlīgais periods veģetācijai – atsevišķās vietas pat no pusotra līdz diviem mēnešiem. Tomēr līdz ar siltumu Latvijā varētu ienākt kaitēkļi, kuru agrāk nebija.
Vaicāts, ko katrs cilvēks var darīt, lai klimata pārmaiņas būtu mazākas, Vīksna norādīja, ka cilvēki, piemēram, var mazāk izmantot plastmasas maisiņus vai izmantot videi draudzīgākus spēkratus. Tomēr kopumā cilvēki attiecībā pret klimatu nedomā ilgtermiņā. Pat ja cilvēki pārtrauktu izmantot visus videi nedraudzīgos pakalpojumus, resursus un preces - tik un tā, piemēram, izmeši atmosfērā paliktu vēl gadsimtiem ilgi. Citiem vārdiem, cilvēku pozitīva rīcība augļus dotu vien pēc daudziem, daudziem gadiem, bet par tik tālu nākotni ļaudis neaizdomājas.
