Stāsti

Gaidot Baltijas valstu simtgades, jaunieši ar jahtām simboliski apceļo Latvijas robežu

Stāsti

Eksakto priekšmetu konferencē apspriež starpdisciplināru pieeju

Atjaunots pelēkā vilka sugas aizsardzības plāns

Pelēkā vilka aizsardzībai top jauns plāns

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Noslēgta pelēkā vilka sugas aizsardzības plāna atjaunošana. Jaunie priekšlikumi paredz vilka medību kvotu noteikšanā piesaistīt plašāku institūciju loku, kā arī uzlabot un ar kaimiņvalstīm saskaņot populācijas monitoringu. Tāpat rekomendācijas veidā plānā ierakstīts atbalsts lopkopjiem ganāmpulku pasargāšanā no vilku uzbrukumiem, lai veicinātu līdzāspastāvēšanu.  

Pētnieki sadarbībā ar medniekiem un zemniekiem noslēdz darbu pie jaunā vilka sugas aizsardzības plāna. Mežzinātnes institūta “Silava” dati liecina, ka vilku populācija Latvijā patlaban ir ap 500 un ap 300 pēc medību sezonas. Esošā sugas aizsardzības sistēma ir uzturējusi teju nemainīgu situāciju populācijā, tādēļ krasas izmaiņas, piemēram, nomedījamo dzīvnieku skaitā nav plānotas, norādīja zoologs Jānis Ozoliņš

“Paaudzes vidējais ilgums ir ap 6 gadiem, un mēs varam salīdzināt kopš plāna sākotnējās izstrādes un tagad 2017. gadā ir pagājuši piecpadsmit gadi, pēc kuriem var secināt, ka neesam pazaudējuši veselas lopkopības nozares vilku uzbrukumu dēļ, un vienlaikus mednieki ir tiešām medījuši vilkus nepārtraukti kvotu robežās un populācija nav šajos gados samazinājusies,” pauda Ozoliņš.

“Tas apliecina, kāpēc neko kardināli šajā jomā mainīt nevajadzētu,” secināja zoologs.

Tomēr jaunajā sugas aizsardzības plānā noteikts monitoringa uzlabojums, kā arī datu interpretāciju saskaņošana ar kaimiņvalstīm, jo populācija nerobežojas tikai Latvijā, tā ir kopēja Baltijas valstīm.

Tāpat plāna vadlīnijās vēlreiz aktualizēta nepieciešamība meklēt risinājumu mūžīgam konfliktam ar lopkopjiem, kuru dzīvniekus vilki mēdz noplēst. Šis jautājums jau ir sociālekonomisks norāda zoologs

“Mums ir vienkārši jādomā kā ar iespējami minimāliem līdzekļiem ieviest aizsardzības pasākumus – atbalsts un kompensācijas. Taču vairāk būtu jākoncentrējas uz saimniecību drošības pasākumu ieviešanu pirms vilku uzbrukumiem, nevis uz seku kompensēšanu,” uzskata Ozoliņš.

Teju visās vilka jaunā aizsardzības plāna apspriedēs klāt bija arī lauksaimnieku pārstāvji. Aitaudzētāju asociācijas pārstāve Dina Avotiņa apstiprināja, ka tieši šobrīd ataudzētājiem ir aktuāla aizsardzība pret ganāmpulka plēsēju – vilku, jo pieaugušie dzīvnieki apmāca jaunos vilkus medībās. Tagad ar problēmas iestrādāšanu sugas aizsardzības plānā lauksaimnieki cer aktualizēt līdzāspastāvēšanas problēmu un sagaida kādu reakciju no atbildīgajām ministrijām.

“Šobrīd Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur par vilku noplēstiem dzīvniekiem nav paredzētas kompensācijas. Šis plāns ir pirmais dokuments, kurā mēs iekļaujam kaut kādas aprises par to, kā nodrošināt saimniecību un vilku populācijas līdzāspastāvēšanu,” stāstīja Avotiņa.

“Ja zemniekam ir atbalsts preventīvos pasākumos un kompensācijas, viņš tiek aizsargāts,” viņa uzsvēra.

Tāpat plānā papildināta vilku medīšanas kvotu noteikšanas kārtība, proti, turpmāk Valsts meža dienests vērtējot ikgadējo nomedījamo vilku skaitu, pieaicinās darba grupā arī citas uzraugošās iestādes, tostarp zoologus, gadījumos, ja nomedījamo skaits mainīsies par 10 un vairāk procentiem. Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja Valtera Lūša ieskatā, šāda papildu uzraudzība procesam netraucēs.

Pelēkā vilka saudzēšanas periods ir no 1 aprīļa līdz jūlija vidum. Šajā medību sezonā nomedījamo vilku kvota ir 250. Savukārt jaunais sugas aizsardzības plāns vēl jāapstiprina pasūtītājam – Vides ministrijai.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti