Folkloriste Janīna Kursīte stāsta – jau 16. gadsimta sākumā jezuītu ziņojumos no Latgales atzīmēts, ka latgaļi pielūdz ozolus un liepas. 17. un 18. gadsimtā baznīca cīnās pret ziedojumiem pie kokiem, tāpēc izcērt gan liepas, gan ozolus.
Tas netraucē latviešiem līdz pat otrajam Pasaules karam pie mājām pagalmā, ne gluži loga tuvumā, kad piedzimst dēls, stādīt ozolu, kad piedzimst meita, stādīt liepu.
"Lai ir līdzsvars starp vīrišķo. Ir vajadzība vīrišķība, bet ko līdzēs viena vīrišķība, ja nebūs sievišķā puse," gan ozolu, gan liepu nozīmi uzsver Kursīte.
Ozolu stādīšanas akciju uzteic lielākā daļa aptaujāto. Latvijas universitātes docente Marita Zitmane norāda simbola daudzslāņainību uz kuru vērts paskatīties plašākā kontekstā. Ozoli simbolizē Latviju kā vīriešu panākumu sfēru, vīrišķīgas vērtības.
Ir svarīgi, ko definējam, kā pieminēšanas vērtu, saka Zitmane. Viņa atgādina - nevajag aizmirst, ka sabiedrība sastāv no diviem dzimumiem. Zitmane novērojusi, ka Latvijā ir daudz maskulīnu simbolu. To, piemēram, Likteņdārzā pamanījušas viņas kolēģes no Skandināvijas, vienlaikus šo piemiņas vietu raksturojot kā skaistu.
Savukārt Kursīte uzsver – ir vajadzīgs līdzsvars. "Ir labi, ka ir akcija stādīsim ozolus, un droši vien, pateicoties cilvēkam, kas to pamanīja, ir laiks.. blakus ozoliem stādīsim arī liepas," viņa teica.
Filozofe Maija Kūle norāda, ka sievietēm trūkst emancipācijas spara, un ir jāceļ pašapziņa. "Medijiem ir jāpalīdz un jāpasaka – meitenes, iestājamies par liepām, sastādīsim liepas, jo latvieši jau ir traki uz dārzkopību, un tas aizietu," uzskata Kūle.
