Par to, ko Eiropa un Amerika var darīt, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, it sevišķi laikā, kad pie varas Baltijā namā ir Donalds Tramps, Brauns pastāstīja Latvijas Radio korespondentam Briselē Artjomam Konohovam. Viņam vienīgajam no Latvijas žurnālistiem ar Braunu ir izdevies aprunāties.
Mēs esam oglekļa civilizācija, tādēļ cīņa ar klimata pārmaiņām ir vēl neredzēts izaicinājums, jo tas pieprasa mainīt ne tikai tehnoloģijas, bet gan mūsu sabiedrības uzbūves pamatus, uzsver Kalifornijas gubernators Brauns. Un šķiet, ka viņam šis izaicinājums ir pa prātam. Turklāt Braunu arī pārāk nesatrauc, ko par to domā viņa valsts prezidents Donalds Tramps.
“Ir daudz citu uzdevumu, kas jāpaveic bez nodarbošanās ar prezidenta Trampa uzskatiem," sacīja Brauns. "Tie ir ļoti būtiski, es negribu tos noniecināt. Bet mums ir jāpārvar tik daudz izaicinājumu un šķēršļu, ka labāk ir nodarboties ar tiem. Un līdz ar zināšanu un izpratnes padziļināšanos klimata pārmaiņu jomā, arī Amerika atkal pievienosies pārējiem.”
Brauns uzskata, ka ASV iespējamā izstāšanās no Parīzes Klimata nolīguma, par ko ir paziņojis Tramps, ir diezgan maznozīmīga problēma,
ja to salīdzina ar izaicinājumu, ko rada vispārējā pāreja uz tehnoloģijām, kas nerada CO2 izmešus. Un te nozīmīga loma ir ne tikai valstīm, bet arī pilsētām, reģioniem, privātajam biznesam un nevalstiskajam sektoram. Visiem ir ko darīt. Turklāt Kalifornijai ir arī ko parādīt, jo tās standarti un prasības brīžiem ir pat stingrākas, nekā Eiropā.
“Tas ir vēl neredzēts izaicinājums un to ir grūti aptvert," atzina Brauns. "Tomēr esmu bijis politikā tik ilgi, lai atcerētos, kā savulaik pie manis nāca elektrības kompānijas un stāstīja, ka sasniegt toreiz noteikto atjaunojamās enerģijas līmeni nav iespējams. Un vēlāk viņi sasniedz ne tikai to, bet vēl vairāk. Līdzīgi ir noticis daudzās citās jomās, kur tas, kas šķita neiespējami, tika izdarīts. Bet ir svarīgi apzināties, ka tikai ar tehnoloģijām to nevar panākt. Tehnoloģijas ir tik pat lielā mērā gan problēma, gan risinājums. Tādēļ mums vajadzēs gudrību.”
Kalifornijas gubernators atgādina, ka viņa štats veido sesto lielāko ekonomiku pasaulē un tur dzīvo gandrīz 40 miljoni cilvēku. Tas ir apmēram tikpat cik Polijā. Tādēļ viņu centieni mazināt klimata pārmaiņas ir ne mazāk būtiski par Eiropas valstu veikumu. Līdz ar ko Brauns saskata Eiropas Savienību kā sabiedroto.
“Eiropas Savienība dara vairāk, nekā daudzi citi pasaulē. Vai viņi dara pietiekami? Nē, jo viņi sastopas ar tām pašām problēmām," uzsvēra Brauns.
"Arī Eiropas uzņēmumiem ir jākonkurē ar pārējo pasauli atvērtā tirgū. Un pārēja ir sāpīga un sarežģīta. Bet viņi pie tā strādā.”
Briselē Braunam bija vesela virkne sarunu ar politiķiem un ekspertiem. Vaicāts, vai Eiropas Savienības sarežģītā birokrātija ir piemērota cīņai ar klimata pārmaiņām, Brauns atbild tieši: “Nē, bet birokrātija ir labāka par karu. Tā kā labāk mēs visi iestigsim šajos sarežģītajos procesos, nekā apmainīsimies ar lodēm."
Problēma ir, kā uzrunāt cilvēku prātus un sirdis, jo cilvēki nelabprāt vēlas reaģēt uz sarežģītām lietām, atzina Kalifornijas gubernators.
"Klimata pārmaiņas nav nedz darba vietas, nedz noziedzība, nedz terorisms. Tas nav nekas konkrēts. Tas ir kaut kas abstrakts un tehnisks. Un tikt ar to galā, izmantojot šo bizantisko sistēmu, ko jūs, eiropieši, esat izveidojuši, nemaz nav vienkārši," sacīja Brauns. "Tomēr Bizantijas impērija pastāvēja ilgāk nekā citas, un arī stabila valūta tai bija ilgāk nekā pārējiem. Tā kā nevajag noniecināt bizantiskās struktūras. Tās sevi ir vēsturiski pierādījušas. Tomēr tās nav mūžīgas.”
Pirms trim gadiem Brauns kļuva par vienu no dibinātājiem koalīcijai ar nosaukumu “Zem diviem”. Tā apvieno dažādus reģionus, kuri vēlas panākt, lai pasaules vidējā temperatūra nekļūtu augstāka par diviem grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu. Pēc gubernatora vārdiem, šobrīd svarīgākais ir no runāšanas pāriet pie konkrētiem soļiem. Tas būs viņa galvenais vēstījums ANO Klimata konferencē Bonnā.
