Simona un Sāra nav tikušās vairākus mēnešus - kopš brīža, kad Tukuma patversmes vadītāja suņuku nodeva adopcijai Edijam un viņa ģimenei. Simona nespēj slēpt aizkustinājumu, redzot Sāru tik laimīgu un kustīgu. Pirms gada tas šķita tikai skaists sapnis, kuram ticēja tikai viņa pati. Neviens neticēja, ka pēc pakļūšanas zem vilciena Sāra nodzīvos vairāk par pāris dienām.
Sāras stāsts ir viens aizkustinošākajiem un reizē iedvesmojošākajiem stāstiem LTV raidījuma "Ķepa uz sirds" vēsturē.
Nelaime ar Sāru notika tikai četras dienas pēc viņas adoptēšanas. Sāru notrieca vilciens un viņas mugurkauls pilnībā tika sadargāts. Daudzi uzstāja, ka Sāra ir jāiemidzina. Ārstu prognozes nebija iepriecinošas - ja suns tomēr izdzīvos, nekad nestaigās, ja vien nenotiks brīnums!
Simonas neatlaidība un Sāras dzīvotgriba paveica neiespējamo, pēc trīs nekustīgi pavadītiem mēnešiem Sāra atsāka staigāt!
Šobrīd vienīgais, kas liecina par nesenājā pagātnē notikušo nelaimi ir Sāras actiņa, kuru ārstiem neizdevās glābt.
Edijs ar Sāras dzīvesstāstu bija pazīstams jau pirms viņas adoptēšanas, jo tolaik, kad mājās tika pārvesta Lote, Sāra patversmē izgāja rehabilitācijas kursu.
Ģimenē Sāru mīļi sauc par lielo lāci, kurš ir gatavs apmīļot ikvienu. Un tieši tas Edijam un Evai bija pats svarīgākais, jo ģimenē aug divi mazi bērni.
Sāras jaunie saimnieki mudina arī citus uzņemt savā ģimenē tos, kuriem dzīvē nav paveicies: "Mēs taču nenovēršamies no saviem tuviniekiem, kad ar viņiem notiek kas nelāgs."
Lotei un Sārai šajā namā ir arī divi draugi Deina un Mīse. Eva un Edijs ir pārliecināti, ka četrotne ir labākie dzīves skolotāji viņu bērniem.
Simona ir gandarīta, ka Sārai ir izdevies atrast tik labas mājas. Saimniekus, kas viņu mīl un vienmēr rūpēsies par suņuku. Šī gandarījuma sajūta dod Simonai enerģiju un vēlmi turpināt iesākto.