Mazo ērgļu lielvalstī Latvijā sarūk šo putnu populācija

Putnu pētnieku dati liecina, ka Latvijā ligzdo gandrīz puse no visiem Eiropas mazajiem ērgļiem un teju viena piektā daļa no visas pasaules populācijas - apmēram četri tūkstoši pāru. Tāpēc ne bez iemesla Latviju dēvē par mazā ērgļa lielvalsti Eiropā, tomēr šo putnu populācija ir apdraudēta.

Galvenie iemesli nelabvēlīgajām tendencēm ir mazā ērgļa barošanās vietu un dzīvesvietu izzušana, ko sekmē intensīvā lauksaimniecība un mežsaimniecība. Lai aizsargātu šos putnus, Latvijā četru gadu laikā plānots ieguldīt apmēram divus miljonus eiro, kas paredzēti gan ligzdošanas vietu apzināšanai, gan mikroliegumu izveidošanai. 

Apmēram puse ligzdotāju atrodas privātos mežos, un nereti nākas saskarties ar īpašnieku pretestību veidot mikroliegumus viņu teritorijā.

Viens no pēdējiem šādiem liegumiem šogad izveidots Daugavpils novada Salienas pagastā.  

Putnu pētnieki meklē iespējas mazo ērgļu populācijas saglabāšanaiSilvija Smagare

    Mazā ērgļa ligzdošanas vietu Daugavpils novada Salienas pagastā pirmie uzgāja mežniecības darbinieki un mednieki jeb cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar mežu, pastāstīja Dienvidlatgales virsmežniecības pārstāvis un Daugavpils Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs  Viktors Friliņš. Mazajiem ērgļiem svarīgi vairāki faktori, lai vītu ligzdas un perētu mazuļus.

    “Esmu novērojis šos putnus daudzu gadu garumā, tas ir ļoti interesants, skaists putns," teica Friliņš. "Acīmredzot šī vieta putniem ir iepatikusies. Pirmkārt piemērots mežs, kur var vīt ligzdas, resni koki ar zariem un arī barības bāzes tuvums, kas atrodas blakus. Ap šo vietu nebūs intensīvas lauksaimniecības darbības, šis putns ir plēsējs, un viņam nepieciešami pārmitri klājumi, meža vide, peļveidīgie grauzēji. Pie ligzdas esmu novērojis baltā stārķa, zaķu atliekas.”

    Sigita Jadzeviča ir viena no sešiem mežu saimniekiem - viņu vidū ir divas SIA un četri privātīpašnieki, kur mīt mazais ērglis Daugavpils novada Salienas pagastā. Viņas mežs neatrodas pašā liegumā, bet tā sauktajā buferzonā, attiecīgi nav tik lielu ierobežojumu kā pašā liegumā.

    “Mēs esam priecīgi, ka arī mūsu pusē ir tik unikāls putns. Ligzda atrodas nedaudz tālāk, mēs esam tā lidojuma lokā. Mežs ir dabīgi ieaudzis, mēs to neesam stādījuši, tas ir mantotais mežs," pastāstīja Jadzeviča. "Bet ligzda ir tādā purvainā vietā, kur nevar tik klāt. Mums nekādi īpaši ierobežojumi nav noteikti, vienkārši putna ligzdošanas laikā mēs nevaram veikt kailcirti, bet pārējā gada laikā nekāda saimnieciskā darbība mums nav aizliegta.”

    Jelkādas kompensācijas šī meža saimniece nesaņem, taču mežos, kur noteikts liegums, par hektāru meža saimnieki gadā saņem 150 eiro kompensāciju.

    Latvija savā ziņā ir mazo ērgļu lielvalsts, un ar katru gadu tiek atklātas ar vien jaunas šo putnu ligzdošanas vietas, apliecina Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs un mazā ērgļa aizsardzības projekta vadītājs Jānis Ķuze.

    “Šī gada aprīlī Latvijā spēkā bija aptuveni 260 šai sugai veidoti mikroliegumi, šīs speciālās aizsargājamās teritorijas. Projekta laikā šogad mēs esam atraduši aptuveni 110 ligzdas," paskaidro Ķuze. "Mēs šādā veidā turpināsim strādāt vēl četrus gadus un ceram aizsargāto populācijas daļu palielināt līdz aptuveni 25 procentiem.”

    Tomēr, neraugoties uz to, putnu skaits rūk, saka ērgļu pētnieks.

    “Mūsdienās mežos saimnieciskā darbība ir ļoti intensīva. Ir atsevišķi gadījumi, kad ir burtiski nocirsts līdz pašam ligzdas kokam, ir gadījumi, kad ir palicis tikai ligzdas koks kā cirsmā atstājamais koks un ir daudzi gadījumi, kad mežaudze apkārt esošajai ligzdai un tādai, kurā ir iekšā jaunais putns, jau sagatavota ciršanai," klāstīja Ķuze. "10 procenti ligzdu ir tādas, kuras mēs varam zaudēt viena vai dažu gadu laikā.”

    Ap diviem miljoniem eiro šajā projektā četru gadu laikā iecerēts ieguldīt mazo ērgļu apzināšanai un mikroliegumu izveidei. Aptuveni puse no visiem esošajiem liegumiem atrodas privātajos mežos, tomēr nebūt ne visi mežu saimnieki vēlas šo statusu un ierobežojumus savā mežā, atzīst AS “Latvijas Valsts meži” vecākais vides eksperts un ērgļu pētnieks Uģis Bergmanis. Viņš uzsver, ka svarīgas ir tieši šādas buferzonas kā Salienas mežu saimnieces Sigitas gadījumā.

    “Ir dzirdēti gan apmierināti, gan ļoti neapmierināti mežu saimnieki," situāciju raksturoja Bergmanis. "Protams, šai neapmierinātībai ir savs pamats. No vienas puses, neiegūtā peļņa tiek kompensēta, katru gadu saņemot noteiktu maksājumu, bet fakts tomēr, ka mikrolieguma teritorijā saimnieciskā darbība ir pilnībā aizliegta. Svarīga ir pēc iespējas lielāka buferzona ar terminētu mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu. Ja arī ērglis izvēlēsies ligzdu būvēt ārpus mikrolieguma, bet buferzonā, tā jau būs ērglim iespēja un labs aizsardzības rezultāts.”

    Mazais ērglis ir tipisks putns migrants, kurš ziemā lido uz Āfriku un šobrīd Latvijas mežos nav sastopams, tomēr jau pavasarī ērgļi, kura pāri ligzdā gadā papildina tikai viens mazulis, atgriezīsies Latvijā, un atkal atsāksies monitorēšana.

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti