Vienkāršākais veids, kā ieraudzīt dabas daudzveidību, ir Jāņu vainagam mēģināt atrast trejdeviņus ziedus, bet precīzāku dabas skaitīšanu no šodienas veiks biotopu eksperti. Viņi dosies mežos, pļavās, purvos, kāpas un citviet, kur ir potenciāla iespējamība atrast aizsargājamos augus, lai saskaitītu to veidus, daudzumu, izplatību un kvalitāti.
"Eksperts skaita, cik ir [biotopu] uz hektāru. Viņam ir jāpārstaigā viss nogabals. Nedrīkst ienākt vienā stūrītī un izdarīt secinājumus no viena stūrīša, jo viens stūrītis var ļoti atšķirties. Ir jāpāriet viss," stāsta biotopu eksperte Sandra Ikauniece.
Īstenojot projektu "Dabas skaitīšana", tiks iegūta daudz precīzāka informācija par biotopu izplatību. Šī informācija būs publiski pieejama un tādējādi tiks atvieglota dažādu atļauju izsniegšana un saskaņošana.
"Attīstītājs vai uzņēmējs varēs iet datu bāzē un jau pirms zemes iegādes skatīties un domāt, vai tajā apkārtnē ir īpaši aizsargājami biotopi vai kādi aizliegumi. Līdz ar to būs uzņēmējam vieglāk saprast, kurā pusītē attīstīties," klāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne.
Ja tiks atklāts bioloģiski vērtīgs zālājs, attiecīgās teritorijas saimnieks varēs saņemt atbalsta maksājumu. Tomēr Engures novadā, kur jau pašreiz dabas liegums ir gandrīz 52% no novada teritorijas, "dabas skaitītājus" gaida ar bažām.
"Ja tā ir īpaša teritorija, tad jābūt arī likumiskam regulējumam, kas šīs īpašās teritorijas kaut kā pasargā, maksā kaut kādu kompensāciju. Jo, kā mēs zinām, ar to, ka tas ir dabas liegums, pašlaik naudu nopelnīt nevar, ir jāveic kaut kāda saimnieciskā darbība," saka Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (Nacionālā apvienība).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) gan uzsver, ka visu nevar pārrēķināt naudā, turklāt neesot jau tā, ka dabas liegums ir "stop" zīme biznesam.
"Engures novadam un citiem Piejūras novadiem, kā arī citiem novadiem, kur ir šīs dabas vērtības, ir lielas priekšrocības izmantot šīs vērtības tūrisma objektu attīstīšanā. Iegūt pilnīgi citu biznesa modeli," spriež vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Dabas vērtību apzināšana visā Latvijā notiek pēc vienotas metodikas, un to plānots pabeigt līdz 2019. gada nogalei.
Jau ziņots, ka trīs gadu laikā plānots saskaitīt visus Latvija esošos Eiropas nozīmes biotopus – mežu, ūdeņu, zālāju un citus.
DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode iepriekš Latvijas Radio norādīja, ka tik visaptveroša inventarizācija biotopus apzināšanai Latvijā līdz šim nav veikta. Līdz šim uzskaite veikta īpaši aizsargājamās teritorijās, kas veido vien ap 10% no kopējās Latvijas teritorijas.
Lai skaidrotu dabas skaitīšanas norisi, ir izveidota mājaslapa www.skaitamdabu.gov.lv.
Plānots ar organizēt informatīvus seminārus pašvaldībās, kā arī vairākās Latvijas pilsētās būs iespēja apskatīt informatīvo stendu – lielizmēra dabas skaitīkļus, norāda DAP.
