Ārpus Rīgas

Jūrniecības koledža Liepājā plāno izveidot mūsdienīgu pētniecības un apmācības centru

Ārpus Rīgas

''Ziemeļlatvijas'' galvenā redaktore Ingūna Johansone par pārmaiņām Valkā

Latgales saimniecībās par putnu gripas draudiem zina maz

Latgales saimniecībās par putnu gripas draudiem zina maz

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai pasargātu putnkopības nozari no iespējamās putnu gripas izplatības, šogad laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam noteikts aizliegums turēt laukā vistas, pīles, zosis un citus mājputnus. Putnu turētājiem jāpastiprina biodrošība mājputnu novietnēs neatkarīgi no tā, cik liels ir mājputnu ganāmpulks. Uzrunātie zemnieki Latgalē lielākoties atzīst, ka par bīstamo putnu gripu un gaidāmajiem ierobežojumiem nemaz nav informēti.

Rēzeknes novada Bērzgales pagasta zemniece Ilze nodarbojas ar bioloģisko saimniecību - vistu audzēšanu un olu pārdošanu. Pašlaik viņas saimniecība vēl ir neliela, tikai 100 Holandes šķirnes vistas, taču jau tagad sieviete atzīst, ka, atrodot produkcijai noietu, lauku cilvēks var pelnīt un nodrošināt iztiku savai ģimenei. Pagaidām Ilzei informācijas par putnu gripas tuvošanos un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteiktajiem drošības pasākumiem nav: “Par putnu gripu es pilnīgi nezinu neko, tāpēc, ka informācija par to ir speciāli jāmeklē. Ja jau mēs ejam uz tām elektroniskajām sistēmām PVD, Lauku atbalsta dienestā ir visu mūsu elektroniskās adreses.

Šobrīd uz e-pastu nekas nav atsūtīts. Ja speciāli cilvēks neinteresējas, nemeklē, tad informācijas nav nekādas.”

Ilze stāsta, ka pavasaris un vasara ir tas laiks, kad vistas stiprina organismu, attīra spalvas no parazītiem. Un tieši dabīga barība, svaigs gaiss un saule padara vistas, tātad arī olas, veselīgas un garšīgas. To ir novērtējuši arī pircēji, turpina Ilze: “Ziemā laukā neiet. Tad, kad paliek siltāks, tad, kad zālīte jau izaug kādus 5 – 10 centimetrus gara, mēs vistas laižam laukā. Ir speciāls aploks. Ja mēs vistas nelaižam laukā, tās nesaņem saules gaismu, bet saule ir sava veida vitamīni ne tikai cilvēkiem, bet arī vistām. Līdz ar to dējība būs tāda kā ziemas mēnešos, [ja nelaidīs laukā].”

Runājot par vistu turēšanu kūtī līdz pat vasarai, Ilze uzskata, ka tas nesīs zaudējumus tieši mazajām bioloģiskajām saimniecībām, taču biodrošības pasākumi būs jāievēro: “Tie ir papildu izdevumi; ne tikai tas, ka samazināsies dējība, bet tas ir arī elektroenerģijas patēriņš.”

Arī Andris no Viļakas novada, kura saimniecībā tiek audzētas vistas, pīles, zosis, neko nav dzirdējis par drošības pasākumiem, kas būtu jāpilda saistībā ar putnu gripu. Saimnieks uzskata, ka šī slimība ir izdomāta, lai iznīcinātu Latvijas putnkopību.

“Kā nogalināja cūkas, tā nogalinās arī vistas; tad izdomās kādu nagu sērgu liellopiem un viss, tad būs miers. Tā gripa neatnāks ne no kurienes, tā atnāks uz papīra, ka vajag likvidēt. Tas lieliem kompleksiem apdraudējums, ne jau man. Manas piecas vistas nobeigsies, aprakšu un miers,” tā Andris.

Jurijs no Baltinavas novada, kura piemājas saimniecībā ir pāris govis un pārdesmit vistas, tostarp atzīst, ka par putnu gripu ir dzirdējis vien televīzijā: "Mēs te nedaudz esam par to putnu gripu dzirdējuši, ka vistas nevar laist laukā, bet mūsējās pagaidām visas vēl dzīvas. Turēt vistas telpās pavasarī, tās ir muļķības. Tas nav iespējams. Ja jau mikrobi lidinās šurpu turpu, tad tā vai tā nonāks pie vistām."

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Dagnis Vasiļevskis uzsver, ka vislielākā gājputnu riska grupa, kas Latvijā varētu ienest putnu gripu, ir tie gājputni, kuri ziemo Eiropā un pavasarī atgriežas Latvijā.

“Noteikti pie mums no riska grupām pirmās atlidos dzērves un zosis. Aptuveni uz martu vidu pirmās dzērves jau varētu būt klāt. Par stārķiem nevajag uztraukties, jo stārķis nepavada ziemu Eiropā, stārķis ziemu pavada Āfrikā un šī putnu gripa tur nav īpaši aktuāla. Šeit konkrēti iet runa par Eiropā ziemojošajiem putniem, kas ir Vācija, Nīderlande. Tas reģions,” saka Vasiļevskis.

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja Mārīte Ņukša, aicinot iedzīvotājus nopietni izturēties pret arī cilvēkam bīstamo putnu gripu, uzsver, ka Ziemeļlatgales teritorijā ir tikai nedaudz vairāk kā 10 lielākas putnu novietnes, pārsvarā Latgalē mājputnus audzē nelielās saimniecībās. Taču putnu gripa ir bīstama visiem: “Lai mēs izvairītos no mājputnu inficēšanās ar putnu gripu, tad ir jāievēro biodrošības prasības novietnēs. Laikā, kad notiek putnu migrācija, mājputnu turēšana būs jānodrošina slēgtās telpās. Nedrīkstēs laist ārā, pie ūdenskrātuvēm. Ja ar Āfrikas cūku mēri cilvēks nevar inficēties, tad putnu gripa ir bīstama arī cilvēkam un tāpēc šie drošības pasākumi būs strikti jāievēro.”

Runājot par laiku, kad 1. martā pieņemtie ierobežojumi mājputnu turēšanā varētu tikt atcelti, Mārīte Ņukša situāciju prognozēt nevar: “Mums līdz 1. jūnijam ir veiksmīgi jānodzīvo šis putnu migrācijas laiks, un atkarībā no tā, kāda būs situācija Latvijā, tādi būs arī tālākie norādījumi.

Ja pēkšņi būs kāds saslimšanas gadījums, tad daudz kas mūsu dzīvē izmainīsies un ne jau uz labo pusi.”

Kamēr Latvijā nav reģistrēti saslimšanas gadījumi ar putnu gripu, nekādi ierobežojumi putnu gaļas vai olu tirdzniecībai nav paredzēti. Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti apmeklēs saimniecības, pārbaudīs, kādā pakāpē saimniecībā tiek nodrošināta biodrošība, informēs un izglītos cilvēkus.

Putnu gripa pašreiz konstatēta gandrīz 30 Eiropas valstīs, 14 no tām slimība skārusi arī mājputnus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti