Preiļos atkritumu šķirošana uzsākta jau pirms deviņiem gadiem, kad pilsētā tika izveidots īpašs tam paredzēts laukums un pie daudzdzīvokļu mājām uzstādīti 18 dalīto atkritumu šķirošanas punkti.
Uzņēmuma “Preiļu saimnieks” komunālās daļas vadītāja Zenta Igolniece izrāda pilsētas nomalē esošo šķirošanas laukumu - noasfaltētu atklātu zonu, kur nonāk iedzīvotāju sašķirotie atkritumi: “Mēs jau šķirojam arī ļoti daudz kartonu, makulatūru, plastmasas visas PET pudeles, stiklu.”
Kā zina teikt Zenta Igolniece,
situācija atkritumu šķirošanas jomā Preiļos uzlabojas - pirmajos trīs darbības gados tika sašķirots vien nepilns procents no kopējā novadā savākto atkritumu daudzuma, bet šogad tiek plānoti jau 15 procenti jeb vairāk nekā 150 tonnas.
Arī skaitļi rāda – vietās, kur dalīto atkritumu šķirošanas punkti izvietoti pie daudzdzīvokļu mājām, piemēram, Preiļos, arī iedzīvotāji ar katru gadu paliek arvien aktīvāki. To neslēpj arī paši uzrunātie Preiļu iedzīvotāji.
“Šķirojam, izmantojam, tāpēc, ka videi draudzīgāk tas viss notiek, un tālāk jau vieglāk ir citiem cilvēkiem ar tiem atkritumiem strādāt,” - saka Artjoms.
“Protams, kad nebija šo laukumu, nebija arī tādas iespējas tik izvērstā veidā sašķirot. - Vispār grūti ir šķirot? - Nē, mājās īstenībā ir trīs maisiņi - viens ir plēvēm, iepirkuma maisiņiem u.tml., tad vēl ir tas, kas komposta kaudzei, nu un stikla tara ir, protams, atsevišķi,” stāsta vietējais iedzīvotājs Aigars.
Līdzīgi atkritumu šķirošana organizēta tiek arī Ludzā un Līvānos, katrā pilsētā izveidoti vairāk nekā desmit dalīto atkritumu vākšanas punkti. Citādāk ir tur, kur šādu punktu daudzdzīvokļu māju tuvumā nav un iespēja bez maksas nodot šķirotos atkritumus tiek piedāvāta vien šķirošanas laukumos. Piemēram,
iedzīvotāju skaita ziņā lielākajā Rēzeknē šobrīd ir vien divi dalīto atkritumu pieņemšanas laukumi, bet atsevišķi konteineri papīram un stiklam izvietoti vien daļā daudzdzīvokļu māju pagalmos, un arī tad, ja tam speciāli izbūvēts slēdzams šķūnītis.
Tajā pašā laikā vairāki uzrunātie rēzeknieši atzīst, ka būtu gatavi šķirot.
“Ja sakrājas daudz, tad es vedu uz to poligonu, bet nu tā ikdienā es necenšos krāt lielā daudzumā, līdz ar to nākas tomēr mest vienā miskastē, jo nav mūsu pagalmā [speciālo atkritumu konteineru] un līdz ar to nav iespējas aiznest tur mazākā daudzumā,” atzīst Elīna.
Daugavpilī, kas ir lielākā atkritumu saražotāja Latgales reģionā, no šā gada janvāra darbojas viens šķiroto atkritumu savākšanas laukums, uz kuru pirmo sešu mēnešu darbības laikā iedzīvotāji atgādājuši 3,5 tonnas sašķiroto atkritumu. Te gan jāpiebilst, ka vienā no lielākajiem atkritumu poligoniem Latvijā - Daugavpils novada Demenes pagastā - aizvadītā gada pavasarī atvērta atkritumu šķirošanas līnija, kas jau šobrīd ļauj samazināt te uzglabājamo atkritumu daudzumu vismaz par 40%.
Savas atkritumu šķirošanas līnijas izveidi, lai samazinātu uz poligonu apglabāšanai nogādāto atkritumu daudzumu, jau tuvākajā laikā ieplānots veidot Ludzas novadā.
