Roņi uzdarbojas pat Daugavā, plēšot tīklus un ievainojot nārstojošos lašus.
Turklāt jau vairāk nekā 20 gadus zvejnieku kooperatīva „Vecdaugava” vīri zvejo vaislas lašus - ikriem bagātās mātītes un arī tēviņus.
Šogad vides zinātniskā institūta „BIOR” pasūtījums kooperatīvam ir 220 litri lašu ikru. Litrs izmaksā 43 eiro pirms nodokļu nomaksas. Lai radītu jauno lašu paaudzi, zvejniekiem no Daugavas jāizvelk 220 mammas un 250 papuči.
Lašus pēc zvejas speciālos būros nogādā Mangaļsalā, kur tie gaida savu slaukšanas kārtu. Lašu tēviņi pēc pieņu noslaukšanas var doties atpakaļ jūrā, bet mammas nonāk zivju pārstrādes uzņēmumos vai tirgū.
Diemžēl audzētāji nevar izslaukt dzīvu lašu mammu. Tur ir dažādi iemesli. Viņu nākas nobeigt, lai lašu mamma atdod tos ikrus,” skaidro Mangaļsalas zvejnieku kooperatīvās sabiedrības „Vecdaugava” pārstāvis Uģis Tētiņš.
Vienā lašu mammā ir aptuveni litrs ikru, tas nozīmē dzīvību tūkstošiem mazo lasēnu. Turklāt izslaukums teju trīs stundu laikā jānogādā zivjaudzētavā, kur guvumu apaugļo ar lašu tēviņu pieņiem. Tā dzimst jaunā zivju paaudze.
Laši Daugavā ir augstas kvalitātes. Turklāt ik pēc četriem gadiem šeit atgriežas jau pieaugušas zivis, kuras savulaik tieši šādā veidā – izslaucot lašu mātes un ikrus apaugļojot zivju audzētavā - nākušas pasaulē.
Parasti audzētavas nākamā gada pavasarī laiž iekšā divgadniekus. Mums atkal ir līgums ar “Bior”, kad tos mazuļus zvejnieki ved uz jūru. Tas process neapstājas,” saka Uģis Tētiņš.
Daugavā nārsta laikā mēdz iemaldīties pat 20 kilogramus smagas lašu mātes. To slaukšana sāksies oktobra beigās, lai pēc diviem gadiem Daugavā un jūrā ielaistu vairākus miljonus mazo lasīšu.
