Dienas ziņas

Naudu meklē jau trešā darba grupa

Dienas ziņas

Ādažos iedzīvotājiem māca ugunsdrošības prasmes

Krimuldas novadā lācis posta bišu stropus

Krimuldas novadā lācis posta bišu stropus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šajās dienās Vidzemē Pārgaujas un Krimuldas novadā paviesojies lācis vai vairāki lāči. Vienā novadā lācis nofotografēts pie meža zvēru barotavas, otrā tas pamielojies bišu dravā, kur atstājis gan pēdas, gan postījumus.

Lai gan novadi viens otram tieši blakus, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieki spriež, ka Vidzemē fiksēti, iespējams, divi lāči.  

Bišu drava, kurā paviesojies lācis, atrodas Krimuldas novada Lēdurgas pagastā. Meža klajumā izvietoti 16 bišu stropi, un divus no tiem lācim izdevies izjaukt un pamieloties ar medu. Postījumi gan nav tik lieli, lai saimnieks par tiem saņemtu kompensāciju.

Rīgas reģionālās virsmežniecības Inčukalna nodaļas mežzinis Normunds Zīriņš stāsta, ka, pētot atliekas no stropa, varēja secināt, ka tas ir bijis lācis, jo ir vasks izrauts ārā s no stropa, un arī konkrētās vietas bija lāča nagu nospiedumi, skrāpējumi.

Lāča pēdu nospiedumus vieglāk saskatīt ziemā, kad zemi klāj sniegs. Tagad pļavā ap stropiem tos neredz. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieki pēc bišu dravas apskates secinājuši, ka lācis dravā bijis divas reizes, jo uz ceļa, kas netālu no dravas, atraduši pēdas, kas atstatas pirms lietus, un tādas, kas atstātas pēc. Tāpat arī viens no pierādījumiem uz ceļa atstātais ekskrements.

“Ir tās labākās pēdas, kur var noprast arī tos pēdas izmērus. Sanāk gandrīz 11 centimetrus plata pēda,” stāsta Normunds Zīriņš.

Šādi lāča ķepu izmēri atbilst aptuveni trīs gadu vecam lācim.

Piefiksēt lāci izdevies arī Pārgaujas novada Stalbes pagastā. Tur mednieku kluba “Rozula” teritorijā pie zvēru barotavas mežā uzstādīta kamera, kas fiksējusi lāča kustību. Lāča pēdu nospiedumus gan nav izdevies atrast, tāpēc nav iespējams noteikt, vai tas ir tas pats lācis, kurš paviesojies bišu dravā.

 Normunds Zīriņš gan nedomā, ka apkārtnes iedzīvotājiem būtu jāuzmanās, bet vai lācis “neapciemos vel kādas citas bišu saimes, tas paliek lāča ziņā”.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš skaidro, ka lācim ir “ļoti laba atmiņa uz divām lietām – tad, ja viņam sanāk kādas ziepes, nepatikšanas, un tad, ja viņš ir atradis ko labu, garšīgu paēst”.

Lai izvairītos no meža zvēru un tostarp lāču postījumiem, saimnieki var izmantot arī atbaidīšanas līdzekļus, piemēram, elektrisko ganu, kam nepieciešams strāvas avots, vai automātisku gaismas ieslēgšanu, pie kuras gan zvērs var pierast. Tāpat iespējams arī izvietot ierīces, kas signalizē ar skaņas signāliem, bet tad pastāv risks nobiedēt šajā gadījumā pašas bites. Bites šādiem uzbrukumiem var pretoties arī dzeļot, bet tā kā naktis vēl ir vēsas, tās lāča viesošanās laikā varēja arī nebūt ļoti aktīvas.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti