“Kotokafe” līdzīpašnieks Oļegs Agranovičs stāsta, ka kaķu kafejnīcas biznesu uzsācis nejauši. Sākumā viņam vienkārši patikuši kaķi, tad kopā ar sievu uzsākuši Abesīnijas šķirnes kaķu audzēšanu, līdz draugi, kam bijusi pieredze kafejnīcu biznesā, ierosinājuši kopīgi izveidot kaķu kafejnīcu.
Sākums nav bijis viegls. Arī viņu kafejnīca bija tuvu slēgšanai.
“Maskavas Ekoloģijas komiteja mūs sākumā gribēja slēgt: “Kaķi un kafejnīca… kaķi uz galdiem…kaķu izkārnījumi… Kas tas ir? Kā tā var!”” iestāžu reakciju atceras Agranovičs.
Bet tad pamodušies Maskavas kaķu mīļi. Īsā laikā kafejnīcas atbalstītāji uzrakstījuši petīciju, un kaķu kafejnīcas atbalstam savākuši 150 000 cilvēku parakstu. Kafejnīca tika izglābta.
Ierobežojumi ir cilvēku ēdināšanā, bet ne jau paēst cilvēki nāk uz kaķu kafejnīcu.
Cilvēki maksā nevis par ēdieniem un dzērieniem, bet kafejnīcā pavadīto laiku.
Šeit par papildus samaksu var dabūt tikai tēju, kafiju un cepumus. Cilvēki lasa, runājas, paglauda kaķus, atpūšas no lielpilsētas steigas, tādā kā miera oāzē.
“Šeit mums ir brīvi pieejama izeja uz verandu. Tur iet gan kaķi, gan cilvēki. Šeit ir galdiņi, kur sēž mūsu viesi. Te ir mazs fotocentrs, kas arī rada prieku mūsu viesiem,” klāsta Agranovičs.
Otrajā istabā ir tēja, kafija un cepumi. Tur ir arī klavieres. Sestdienās ir dzīvā mūzika.
Atsevišķā zālē notiek šķirņu prezentācijas, izglītojoši pasākumi, meistarklases.
Pie izejas visdažādākie suvenīri. Visi par kaķiem. Apmeklētāji - lielākoties sievietes. “Es mīlu dzīvniekus. Šeit ir patīkama, omulīga atmosfēra. Var patīkami pavadīt laiku gan ar draugiem, gan vienatnē paglaudīt kaķīšus,” stāsta kafejnīcas apmeklētāja Maša.
Lielā cilvēku mīlestība gan sāka radīt problēmas kaķiem. Ja kafejnīcu dienā apmeklē 70 cilvēku un visi grib kaķīti paņurcīt, minčiem tas nepatīk.
Tāpēc tika pieņemts nepopulārs lēmums, ka kaķus rokās ņemt nedrīkst.
“Ja pie jums kaķis ir atnācis pats – lieliski! Bet nedrīkst viņu ņurcīt, smacēt ar savu mīlestību,” norāda Agranovičs.
Klienti esot saprotoši. Tagad tas, ka kaķis pie kāda pienāk, ir tāds kā neliels triumfs. Vismaz vēl viena apmeklētāja Daša jūtas laimīga. “Viņa mani pati ieraudzīja un atnāca,” viņa smejas, klēpī turot kaķenīti.
“Kotokofe” no citām kaķu kafejnīcām atšķiras ar to, ka tai ir sava misija.
Kafejnīcai izveidojusies sadarbība ar dzīvnieku patversmēm un kaķu glābējiem.
Entuziasti meklē kaķus - bezpajumtniekus, ārstē viņus un jau sapucētus ved uz kafejnīcu, ar cerību, ka tieši tur viņus ieraudzīs un iemīlēs jaunais saimnieks. “Tas ir projekts bez jebkādas valsts līdzdalības. Cilvēki ziedojas projekta labā. Daudz ko atsaka sev, lai palīdzētu kaķiem,” atzīst Agranovičs.
Kaķi, protams, ir dažādi daži iejūtas uzreiz, citi mēnešiem sēž speciālā istabā, jo baidās iznākt ārā.
Iziešana kafejnīcas viesu zālē ir liktenīgais brīdis un lielā iespēja. Varbūt jau nākamais viesis kļūs par kaķa saimnieku.
Noteikumi kaķu gribētājiem gan ir stingri. Jāaizpilda anketa, jāpierāda savas zināšanas, par kaķu turēšanu. jāpastāsta par saviem sadzīves apstākļiem. Tā strādā savdabīgs labdarības/biznesa projekts - kaķu kafejnīca Maskavā. Trīs gadu laikā mājas ir izdevies atrast apmēram 200 kaķiem..
