Kā iemeslu aiziet no zooloģiskā dārza direktora amata Greiziņš min vēlmi dot iespēju citiem darīt šo darbu: “Es biju jau nobriedis. Tiešām ir daudz strādāts un daudz darīts, un lieli plāni. Bet domāju – biju nepieklājīgi ilgi. Pietiek. Lai citi pastrādā. Varbūt būs citādākas domas, idejas, labākas noteikti.”
Dodoties pastaigā pa zoodārzu, Greiziņš iegriežas lauku sētā, kas ir bijusi viņa lolojums šajā darbā. Tā ir arī apmeklētāju viena no iecienītākajām vietām zoodārzā.
Ejot garām ziloņu kādreizējam laukumam, ilggadējais direktors tomēr cer, ka šie dzīvnieki Rīgas zooloģiskajā dārzā atgriezīsies: “Viņiem ir jābūt šeit!"
Vienlaikus viņš uzsver, ka darbs ar ziloņiem nav viegls: "Tas ir grūts dzīvnieks. Vajadzīgas lielas iemaņas, lai ar tiem varētu strādāt, kopt. Viņiem vajag kārtīgu pastaigas laukumu, platības, labas iekšējās telpas.”
Lūkojoties zoodārza nākotnē, Greiziņš saka, ka “jaunajai vadībai būs diezgan interesants darbs priekšā”.
Viņš norāda uz iesākto darbu pie “Āfrikas savannas” būvniecības. Tāpat pieteikti projekti vides izglītības centra izveidei.
