Vārnas arvien naskāk sāk pielāgoties dzīvei pilsētās un citās apdzīvotās vietās, regulāri atrodot arī ko ēdamu mazdārziņos. Ornitologi vārnas dēvē par gudriem putniem, kuri sapratuši, ka, dzīvojot cilvēku tuvumā, barību var atrast vieglāk. Senajiem kuršiem vārnas bieži nonākušas pusdienu galdā, savukārt padomju laikos šos putnus izšāva mednieki, lai saņemtu papildus medību licences. Tagad ar vārnām iesaka vienkārši sadzīvot, mazdārziņos izmantojot civilizētas vārnu atbaidīšanas metodes.
Sākoties zemeņu laikam, vārna labprāt iemitināsies dobē un mielosies ar sarkanajām ogām. Pieredzējušais Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja vārnas sauc par visēdājām, līdz ar to šis putns nesmādēs visu, kas ēdams. Domājot, kā pasargāt savus dārzus no vārnu vizītēm, Vilnim Skujam padomā ir kāda pārbaudīta metode.
„Mūsdienās es iesaku melnus atkritumu maisus sagriezt aptuveni pusmetru garās lentās, tad zemē iespraust mietiņu un galā uzsiet tās lentas, lai tās kustas. Vārnām tās ļoti nepatiks," viņš saka.
Izrādās, vārnām nepatiks tieši melnā krāsa; kāpēc tā, skaidro Vilnis Skuja.
„Visiem vārnveidīgajiem putniem nepatīk melnā krāsa, viņiem liekas, ka tur kāds ir nomušīts un šī vieta ir aizdomīga. Senāk kāra beigtu vārnu, tas absolūti nav nepieciešams, pilnīgi pietiek ar melnu drēbju kušķi, kaut ko, kas drusku vējā pland.”
Vilnis Skuja uzskata, ka vārnu šaušana ir bezjēdzīga, drīzāk ar tām ir jāsadzīvo. Vārnas ir medījams putns, taču interese par viņu medīšanu ir sarukusi līdz nullei. Padomju gados darbojusies vesela vārnu šaušanas programma, atceras pieredzējušais mednieks un medību šaušanas instruktors Edvīns Porciks.
„Bija tāda Mednieku makšķernieku biedrība, kas dalīja licences. Cik bija kārtīgs vārnu šāvējs, tik licences varēja dabūt. Bija arī kaut kāda uzskaite par putniem. Vārna ir postītājs, bija tāds iedalījums – kaitīgais putns, tagad tāds iedalījums vairs nepastāv.”
Vārna ir ne tikai medījams, bet arī ēdams putns. Kā zināms, nonākot Latvijā labi zināmā šefpavāra Mārtiņa Rītiņa ēdienkartē, vārnas likšana galdā izraisīja diskusijas, taču pārsteigumam vai nepatikai nav pamata. Vārnas senie kurši ēduši bieži un daudz.
„Viņus sauca par vārnu kodējiem. Smilšainajās vietās pāri lidoja tonnām gaļas. Ar māņu putnu palīdzību un tīkliem viņi tās ķēra un sālīja mucās. Ēdiena pietika ilgam laikam," viņš norāda.
Vai vārna vārētu stāties līdzās pīļu medībām un smalkiem ēdieniem? Pagaidām izskatās, ka medniekiem šie putni neinteresē. Par vārnu savairošanos Latvijā īpaši runāt nevarot, drīzāk tā ir gudro putnu koncentrēšanās apdzīvotās vietās, kur vieglāk pieejama pārtika.
