Lielu daļu Jūrmalas iedzīvotāju pārsteigusi īsziņa no jaunā atkritumu apsaimniekotāja "Clean-R" atļaut pieeju konteineriem, jo tie tiks čipoti. Šo nelielo zilas krāsas čipu ievietošana atkritumu konteineros saistīta ar atkritumu svēršanu, kas Jūrmalas pilsētā sāksies no nākamā gada.
"Faktiski, paceļoti jebkuru konteineru, uzreiz redzēs, gan kam pieder, gan kas ir maksātājs," pastāstīja “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics. "Mašīnas ir aprīkotas ar svaru sistēmu, konteiners tiek nosvērts, nolasīts čips, klients saņems rēķinu."
Neoficiāli ar Andri Šķēli saistītais uzņēmums "Clean-R" gan tīrījis nelegālo Slokas izgāztuvi pēc ugunsgrēka, gan uzvarējis konkursā turpmākos septiņus gadus izvest jūrmalnieku radītos sadzīves atkritumus. Uzņēmuma valdes loceklis Levics informēja, ka piecu automašīnu aprīkošana ar svariem izmaksājusi aptuveni 150 tūkstošus eiro un klāt jāpierēķina arī viedo tehnoloģiju izmantošana un apkalpošana.
Jūrmalas domē gan norāda – pašvaldība lēmumu par atkritumu svēršanu pieņēmusi, lai ieviestu godīgu samaksu – mazāk maksāšot tie, kas šķirojamos atkritumus ved uz šķirošanas konteineriem, bet tie, kas saražo vairāk nešķirotos, par to arī paši samaksās.
Jūrmalas Pilsētsaimniecības komitejas priekšsēdētājs (ZZS) Jānis Lediņš stāstīja, ka jaunievedums pakalpojumu nesadārdzina, un konkurss to apliecinājis. "Konkursa cena šobrīd ir 73,7 eiro par tonnu, tas rēķinot pret kubu, cik ir vidējais, apmēram tas pats vien sanāk," klāstīja Lediņš.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norāda, ka arī Eiropas komisija aicinājusi ieviest principu – maksā tikai par to, ko izmet. Atkritumu svēršanai vajadzētu veicināt šķirošanu un samazināt nešķiroto atkritumu apjomu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uzskata, ka tas ir daudz godīgāk pret patērētāju, lai gan nesola, ka maksa nevienam nepieaugs. "Nevaram viennozīmīgi pateikt, ka visiem paliks lētāk. Varbūt kādam, kas ļoti smagus atkritumus rada, tas varētu būt bišķiņ dārgāk," viņa paskaidro.
Levics uzsvēra,ka Jūrmala ir Latvijā un, iespējams, arī Baltijas valstīs pirmā pašvaldība, kur notiks atkritumu svēršana. "Tas savā ziņā ir pilotprojekts arī mums, jo ļoti maz Eiropā pašvaldībās atkritumi tiek svērti. Redzēsim, kā ies," cerīgi noskaņots ir “Clean R” valdes loceklis.
Daudz skeptiskāki par jaunievedumu ir jūrmalnieki. Rīta pusē pirms darba izstumtie atkritumu konteineri līdz atkritumu savākšanai pārsvarā stāv nepieskatīti. Jūrmalnieks Dainis Bricis lēš, ka tikpat labi konteineru var papildināt arī citi cilvēki ar saviem atkritumiem. Savukārt jūrmalniece Ļuba uzskata, ka atkritumus vairāk tāpat kaut kur nometīs, kur tie uzreiz nav redzami.
Vairums aptaujāto jūrmalnieku saskata vides piesārņojuma risku, tāpat iedzīvotājiem nav skaidrs, cik godīga šī sistēma būs pret daudzdzīvokļu namu iemītniekiem, kuru saražotos atkritumus arī svērs, bet summu, kas jāmaksā, izrēķinās apsaimniekotājs, iespējams, izrēķinot vidējo. Un arī šajos konteineros pastāv iespēja iebērt svešus atkritumus.
Lediņš gan taisnojas, ka nav iespējams izvairīties no negodīgiem pilsoņiem, un tādēļ atteikties no atkritumu svēršanas būtu tas pats, kas nepārdot cirvi tāpēc, ka ar cirvi kāds nogalina.
Jūrmalas pašvaldībā saka – iedzīvotāju godprātības uzmanīšanai paredzēts ieviest papildu videonovērošanas kameras. Iepriekšējais videokameru iepirkums no piesārņotāju samaksātajām soda naudām esot atmaksājies ar uzviju.
