Pērn Dabas aizsardzības pārvalde un zinātniskais institūts BIOR veica pilotpētījumu par roņu radītajiem zaudējumiem piekrastes zvejniekiem. Kā secināts, iegūtie dati pilnībā nesniedz skaidru situācijas raksturojumu.
Aptuvenā informācija no zinātniskajām uzskaitēm un anonīmām anketām parāda, ka roņu radītie zvejas rīku bojājumi bijuši 25% zvejas gadījumu.
Kā uzsver paši zvejnieki, problēma bijusi jau ilgstoši, tāpēc jaunā roņu aizsardzības un apsaimniekošanas plāna izstrādi zvejnieki vērtē kā stipri novēlotu.
Zvejnieks Visvaldis uzskata – ja nekas netiks risināts, nākotnē mazo zvejsaimniecību pārstāvji metīšot pie malas zvejniecību.
Pagaidām izpētīts, ka pērn roņu bojāto tīklu zaudējumi mērāmi aptuveni 63 tūkstošu eiro apmērā, savukārt loma zaudējums sasniedz vienu tonnu. Ar šo problēmu sastopas arī igauņu un Skandināvijas zvejnieki, kuri jau pirms vairākiem gadiem ieviesa plānu, kā samazināt roņu nodarīto kaitējumu. Tomēr katra piejūras reģiona situācija atšķiras un identisku modeli Latvijā nebūtu iespējams ieviest.
“Tas varētu būt kaut kāds komplekts no zvejas rīku uzlabošanas, modifikācijas. Varētu būt pat ierobežotās medības, kompensācijas mehānisma izstrāde. Varbūt mums līdz šim nav pievērsta liela uzmanība no likumdošanas viedokļa,” uzskata zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadošais pētnieks Māris Plikšs.
Ik gadu roņu radītie zaudējumi palielinās un arī to populācija pieaug. Piemēram, citviet Baltijas jūras reģiona valstīs katru gadu tiek izsniegtas kvotas roņu populācijas kontrolēšanā.
Savukārt Latvijā roņi ir aizsargājami dzīvnieki un valsts likumdošana šajā jautājumā nesakārtota.
Jau pērn tika aktualizēts jautājums par roņu medībām. Tolaik zvejnieku ierosinājums tika noraidīts, jo trūka informācijas par roņu populāciju un to radīto zaudējumu apmēru.
