70 eiro – šādu summu vidēji ikviens Latvijas iedzīvotājs gada laikā izmet ārā kā pārtikas atkritumus. Statistikas dati rāda, ka aptuveni viena trešā daļa Eiropas Savienībā saražotās pārtikas nonāk atkritumu konteineros.
Iemesli tam ir vairāki: cilvēki iepērkas spontāni, neplānojot to, cik daudz un kādi produkti mājās ir nepieciešami. Ja kādai precei ir akcija, tad pērk vairāk, lai gan apēst to nemaz nav iespējams.
“Pārtika mazliet ir kļuvusi par parastu preci, kamēr agrāk pārtiku daudz vairāk cienīja – maizi nevar nomest uz zemes un izmest ārā. Cilvēki zina veidus, kā var krietni samazināt atkritumus, vajag vienkārši vienu klikšķi – aizdomāties par to, un tālāk risinājumi atnāk ļoti vienkārši,” saka Vides izglītības fonda pārstāvis Edmunds Cepurītis.
Labāk iepirkties biežāk, bet iegādāties mazāk preču. Ja mājās pēc pusdienām kaut kas paliek pāri, tad nākamajā vai aiznākamajā dienā to var pagatavot kā cita ēdiena sastāvdaļu.
Tomēr arī pārspīlēt ar pārtikas ilglaicīgāku uzglabāšanu nevajadzētu. Piemēram, tādi produktu kā makaroni vai rīsi, kuriem ir ilgs derīguma termiņš, būs ēdami arī pēc datuma, kas norādīts uz iepakojuma. Vienkārši vēlāk samazināsies produkta kvalitāte.
Citādāk ir ar produktiem, kas ātri bojājas, piemēram, piens, kefīrs, siers, gaļa. “Šie ir ātri bojājošies produkti, līdz ar to ir mikrobioloģiskais faktors, kas var novest līdz slimnīcas gultai,” norāda PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. Tas nozīmē, ka veikalā uzmanīgi jāpēta produktu derīguma termiņi.
Šobrīd tieši skolnieki ir tie, kas skolās iegūtās zināšanas cenšas pārnest mājās un pamācīt vecākus, ja viņi rīkojas nepareizi. “Kad mēs ejam uz veikalu, banānus mēs nopērkam nevis visu ķekaru, bet tikai pāris banānus, lai nepaliktu pāri,” stāsta Rīgas 69. vidusskolas skolniece Marta.
Rīgas 69. vidusskolas bērni ieviesuši pārmaiņas arī skolas ēdnīcā. “Pagājušajā gadā mēs veicām pētījumu. Izrādījās, ka dienā mūsu skola saražo astoņus kilogramus pārtikas atkritumu,” stāsta skolniece Katrīna.
Jaunieši aprunājušies ar ēdnīcas vadību, un rasts risinājums, kā pārtikas atkritumu daudzumu samazināt. “To, ko mazie neapēd, to lielie iztīra, apēd. Ja paliek kādas maizītes no brokastīm, tad tās starpbrīžos tiek apēstas vai arī mazajiem pagarinātajā grupā tiek dotas,” stāsta Katrīna.
No tā var secināt, ka pavisam elementāras lietas nodrošina ievērojamu atkritumu apjoma samazināšanos. Ja mazinās pārtikas atkritumi, kā arī plastmasa, stikls un papīrs tiek ievietots šķirošanas konteineros, tad retāk būs jāizved sadzīves atkritumu tvertnes – arī šis būtu ieguvums.
