Ārpus Rīgas

''Zemgales Ziņu'' galvenā redaktore Agnese Leiburga par Ozolnieku nelegālo izgāztuvi

Ārpus Rīgas

Edīte Kaufmane par Latvijas dzeltenās olplūmes meklējumiem

Nedaudz pieaug noziegumi pret vidi

Iedzīvotāji aktīvāk ziņo par nebūšanām vidē, valsts institūcijas reaģē kūtri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Policija jau mēnesi skaidro ugunsgrēka iemeslus Jūrmalā, Slokā, kur nodega nelegālā atkritumu glabātava. Šis ir pēdējo mēnešu skaļākais gadījums, kad sākts kriminālprocess par iespējamu noziegumu pret vidi. Policijas dati rāda, šādu kriminālprocesu skaits šogad nedaudz pieaudzis. Taču Valsts vides dienestā stāsta, ka panikai nav pamata, un pieaugamu saista ar aktīvāku iedzīvotāju ziņošanu par pārkāpumiem.

Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju,

atkal uzietas beigtas zivis. Šoreiz, šķiet, brēka ir lielāka kā vilna, jo zivju bojāeja nav saistīta ar piesārņojumu, bet gan darba noteikumu neievērošanu. Tīrot upes gultni, ekskavators saduļķoja ūdeni, nogalinot 40 zivis.

Pirms diviem gadiem no Slocenes upes un Šlokenbekas dzirnavezera izsmēla četras tonnas beigtu zivju. Policija izmeklēšanā atklāja, ka piesārņojuma iemesls ir uzņēmuma "Tukuma ūdens" piederošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu novadītie neattīrītie notekūdeņi. Piesārņojums zivīm radīja skābekļa badu.

Taču šis nav vienīgais gadījums, kad par noziegumiem pret dabu sākts kriminālprocess. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē pirms mēneša notikušo ugunsgrēku nelikumīgā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē. Izgāztuvē bez Valsts vides dienesta ziņas bija uzkrātas aptuveni 23 000 tonnas atkritumu.

„Jāatzīst, ka noziegumi pret dabu ir salīdzinoši jauns noziegumu vieds, un ir būtiski šos noziegumus izmeklēt, jo šāda veida noziegumi rada ne tikai mantiskas sekas vienam cilvēkam vai cilvēku grupai, bet rada kaitējumu videi, kurā šāda nozieguma atskaņas var saglabāties vēl ilgi,” saka policijas pārstāve Ilze Jurēvica un stāsta, ka

pusotra gada laikā sākti seši kriminālprocesi par noziegumiem pret dabu. Četri no tiem – šogad. Šādu noziegumu izmeklēšana nav viegls darbs, jo prasot specifiskas zināšanas.

Tomēr Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne saka, dienesta dati nerunā par to, ka pieaugtu noziegumu skaits pret vidi. Ir mainījusies sabiedrības izpratne un par pārkāpumiem vienkārši ziņojot biežāk:

„Satraukumam nekādam nav pamata, jo, kā nesen atzina kāds - vai tas bija ārsts -, ka, piemēram, saslimstība ar vēzi varbūt nav palielinājusies, bet vairāk ir palielinājusies rezonanse par to, cilvēki par to aktīvāk runā un par to ir vairāk informācijas.”

Ierosināto krimināllietu nelielais pieaugums varētu būt saistīts arī ar uzlabojumiem policijas darbā. Iepriekš bijuši gadījumi, kad dienests pārkāpumā saskata kriminālu nodarījumu, bet policija procesu neierosina.

”Tas skaidrojams ari ar to, ka policijai un prokuratūrai, varētu teikt, pieaug kapacitāte, zināšanas un prasmes, kas attiecas uz vides aizsardzības jomu,.” saka Jurēvica.

Biežākie pārkāpumi, par kuriem dienests ierosina administratīvās lietas, ir saistīti ar zvejas noteikumu neievērošanu. Pēc Stašānes teiktā uzņēmumi, kuri strādājot ar atkritumiem vai ūdens attīrīšanu, lielākoties darbojoties godprātīgi. Stašāne arī noliedz dienesta virzienā raidītos pārmetumus par nepietiekamu uzraudzību. Piemēram, Slokas atkritumu izgāztuves lietā dienests ar uzņēmumu strādāja, bet, kad pienāca noliktais termiņš nelegāli uzkrāto drazu izvest, izcēlās ugunsgrēks.

„Es nedomāju, ka tas liecina, ka mēs nestrādājam, tieši mūsu aktīvā rīcība noveda pie šāda iznākuma. Šis bija stāsts par ļoti negodprātīgu uzņēmēja rīcību,” norāda Jurēvica.

Nevalstiskās organizācijas uzskata, ka valsts institūcijām ir tomēr jādara vairāk, lai nepieļautu šādu noziegumu pieaugumu.

Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētājs Jānis Matulis teic, kontroles mehānismi buksē:

''Kopumāa runājot par valsts iestāžu attieksmi un arī no tiesībsargājošo iestāžu puses, tā ir problēma, mēs redzam, ka situācija daudzējādā ziņā iet uz slikto pusi, atgriežas 90.gados.''

Šim viedoklim piekrīt arī Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Ķuze, sakot, ka noteikti varētu vēlēties lielāku ieinteresētību un kapacitāti no valsts institūciju puses. Ķuze min piemēru, kad nesen Daugavā, pašā Rīgas centrā pretī Prezidenta pilij tika atrasts milzīgs daudzums zvejas rīku, kas ievērojami pārsniedza šai vietā atļauto skaitu:

„Lai arī nevalstiskās organizācijas ir vairākkārt vērsušas valsts institūciju uzmanību uz šo gadījumu, mums nav pārliecības, ka tas tiktu aktīvi un pilnvērtīgi izmeklēts.”

Pretēji Vides dienesta pārstāves teiktajam, ka pieaug likumsargu izpratne par šādu noziegumu izmeklēšanu, Ķuzes ieskatā tiesībsargājošo iestāžu izpratnes trūkums par dabas noziegumiem joprojām klibo:

„Es domāju, ka tas viss sākas ar izpratni. Jo brīžiem rodas sajūta, ka pret noziegumiem pret vidi attieksme ir savādāka, salīdzinot, piemēram, ar noziegumu pret īpašumu. Jo noziegumi pret vidi, protams, ir specifiska tēma, kas prasa īpašas zināšanas to izmeklēšanā. Un, ja tam visam apakšā nav ieinteresētības un sapratnes, tad bieži vien arī rezultāts ir nekāds. (..) Es domāju, ka tam visam ir jāiziet cauri un ar laiku mēs noteikti nonāksim pie situācijas, kāda pašlaik ir Dānijā, kur vides noziegumi tiek izmeklēti ļoti rūpīgi, nopietni un ne pavirši.”

Gan Ķuze, gan Matulis saka, arī Eiropas Savienības 2008.gadā pieņemtā direktīva par vides krimināltiesisko aizsardzību Latvijas gadījumā lielākoties palikusi uz papīra.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti