Baltā siena aiz kokiem ir skola. Un pašvaldībā stāsta, ka tieši skolas bērni, dauzoties tuvējā apkārtnē un arī pie šiem graustiem, ir pamanījuši daudzās mucas pamestajā ēkā. Tobrīd durvis bijušas vaļā, bet tagad visas ieejas jau atkal aiznaglotas un policija sākusi izmeklēšanu.
Pagaidām oficiāli nav zināms ne tās, kam mucas ar naftas produktiem pieder, ne tas, cik ilgi tās šeit jau glabātas. Uzrunātie blakus māju iedzīvotāji gan saka – par mucām zināms jau gadus desmit.
Lai arī pēc vides uzraugu teiktā tās ir noslēgtas un tiešu apdraudējumu videi pašreiz nerada, no iedzīvotāju stāstītā – bērnu interese par tām bijusi laiku pa laikam. Tāpēc to atrašanās šeit par drošu tomēr nav uzskatāma.
„Pirms kāda gada puišeļi bija izvēluši [mucu] un tad tā pļaviņa bija ar darvu vai eļļu – kaut ko tādu. Tur [ienāk] visādi klejotāji... Vienreiz bija ugunsgrēks tajā mājā – aizdedzināti matrači,” atceras Viktors.
Saruna ar Daigu: „Man liekas, ka visapkārt visi iedzīvotāji zina. Skolā bērni – visi zina. - Neziņojāt, ka tādas lietas tur ir? - Nē. Ir un ir. Netraucēja. Vienīgi tas, ka tur bērni staigā. Bērniem jau norādīts bija... Kam ziņot, kur ziņot, tas nav zināms.”
Iedzīvotāji pārliecināti, ka arī pašvaldība par mucām zinājusi jau sen. Auces novada domes izpilddirektors Aldis Lerhs to noraida:
„Tajā brīdī, kad cilvēki sāka teikt, ka tur kaut kas ir, tad arī ziņojām. - Bet pirms tam nezinājāt? - Nē.”
Saņemti vairāki anonīmi ziņojumi, kam mucas ar naftas produktiem varētu piederēt. Šo informāciju pašvaldība nodevusi Valsts policijai. Vainīgo atrast gan varētu izrādīties grūti, jo nav skaidrības, kurš ēkā pēdējais saimniekojis, norāda Jelgavas reģionālās vides pārvaldes vadītājs
Hardijs Verbelis: „Izpētot uzņēmumu reģistrus un visu pieejamo informāciju, tā firma, kas tur ir saimniekojusi, uz šo brīdi pilnīgi likvidēta.”
Šī firma ir “Zemgales piens”. Vides uzraugi pieļauj, ka telpas, iespējams, izmantojis kāds cits, jo darbošanās ar naftas produktiem nav piena rūpnīcai raksturīga darbība.
„Ir ļoti liela cerība uz policijas palīdzību, ka viņi veiks kaut kādu izmeklēšanu, jo tomēr tā ēka atrodas apdzīvotā vietā, tur ir kaimiņi, varbūt kāds kaut ko ir redzējis,” spriež Verbelis.
Tas ir būtiski ne tikai no vainīgā sodīšanas viedokļa, bet arī tāpēc, lai saprastu, kurš maksās par bīstamo vielu aizvešanu. Tam vajadzīgi 28 tūkstoši eiro. Kamēr šādu summu nepiedzen no vainīgajiem vai nepiešķir valsts vai kāda institūcija – tikmēr mucas paliek šeit.