Gaujas senlejā mudina aplūkot Latvijā neparasto dabas parādību - noslīdeni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Klāt brīvdienas, un, lai arī ziema ar sniegu vēl kavējas, tas netraucē doties dabā, jo arī šajā pelēkajā laikā ir, ko skatīt tās norisēs. Piemēram, var doties uz Siguldu, uz Gaujas senleju, kas gan tradicionāli iecienītāka ir ievziedu vai rudens krāsaino lapu laikā. Bet tagad te, piemēram, var redzēt savā ziņā Latvijā retu dabas veidojumu – noslīdeni, kas izveidojās Jaunā gada pirmajās dienās netālu no Gūtmaņalas.

Gaujas senlejā mudina aplūkot Latvijā neparasto dabas parādību - noslīdeni
00:00 / 02:24
Lejuplādēt
“Tas ir dabas veidojums, mūsu Jaunā gada dāvana – noslīdenis, nu, tādus mēs ikdienā nevaram redzēt,”

saka Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš, rādot vietu netālu no Gūtmaņalas, kur vienu no pastaigu takām aizšķērsojis zemes nogruvums, kas līdzi paņēmis arī kokus ar visām saknēm:

“Mums tas ir liels notikums, un tāpēc ir jānāk, jāmācās un jāskatās, kā tad notiek tie dabiskie procesi,” stāsta Auziņš. “Mēs arī neredzam, ka šī būtu liela problēma, nu neredzam. Labi, mums ir taka aizšķērsota, bet tajā pašā laikā [ir iespēja] redzēt, ka tas noslīdenis ir un kā tas dabiski notiek. Tad apskatāmies!”

 Salīdzinājumā ar pasaulē pieredzētajām dabas parādībām un katalizmām šis noslīdenis nav nekas īpašs. Tomēr, kā norāda Auziņš, Latvijas dabai tie ir ļoti vērienīgi.

“Latvijai, varētu teikt, tas ir unikāli tik lielā apmērā. Labi, mums ir bijis vēl lielāks 2002.gadā, bet šajā brīdī tas neapšaubāmi mums ir tāds liels objekts.

Mums Gaujas nacionālajā parkā, Siguldas apkārtnē ir arī citi mazāki noslīdeņi. Piemēram, mums ir Pēterala slēgta tieši šī iemesla dēļ, jo tur dubļu straume ir taku pārrāvusi,” norāda Auziņš.

Paskatīties uz noslīdeni ik pa brīdim ierodas ļaudis, arī no patālām vietām.

Prāvais, noslīdējušais zemes slānis, kurš līdzi paņēmis arī augošus kokus, ir ilgstošo lietavu rezultāts; par to, kā veidojas noslīdeņi, stāsta ģeologs Dainis Ozols:

“Ir smilšakmeņi un māli, un visi tie horizonti ir tā viens virs otra. Viņi piesātinās ar ūdeņiem, un tad kaut kur nogāzē var rasties tā vieta, kur ir lielāka nobiru kārta, mālaināka kārta, kas nelaiž cauri [ūdeni]. Tāpēc izveidojas tāda kā kabata, kur ūdeņi uzkrājas, kur viņi visu laiku nāk klāt. Viņi, protams, sūcas prom, bet viņi nepaspēj visur aizsūkties, un rodas tāds hidrauliskais spiediens. Viņi zaudē saķeri ar nogāzi un, tikko tā kustība ir sākusies, tā notiek šo mālu iedarbība. Šie māli sajaucas ar ūdeni un pārvēršas par tādu ļoti slidenu materiālu, tādu kā eļļu. Tad viss pa to mālaino pamatu nobrauc tā, kā pa slidkalniņu.”

Gaujas senlejā šis gan nav iespaidīgākais noslīdenis, tāds bija  2002. gada ziemā Turaidas pilskalnā, kad tas pat apdraudēja arī pili.

“Turaidā, tur jau var teikt, ka regulāri notiek šādi noslīdeņi. Tur tas ir tāds lielāks apdraudējums,” norāda Ozols. “Gaujas senlejā tas varbūt ir biežāk nekā citur Latvijā, bet arī citās Latvijas vietās šogad ir.

Šajā rudenī es kādus trīs tādus izteiktus esmu redzējis: gan Slīteres Zilajos kalnos, gan pie Gaujienas Virešu apkaimē,”

norāda Ozols.

Bet ne jau tikai noslīdenis ir tas, kā dēļ būtu vērts tagad, kad vēl nav sniega, doties uz Gaujas senleju. Ģeologs stāsta, ka daba te daudzu tūkstošu gadu laikā veidojusi daudz ko interesantu. “Te ir puse no visiem tādiem Latvijas ģeoloģijas skaistumiem un krāšņumiem. Pirmkārt, jau pašas ainavas, senlejas ainavas, jo senleja šajā vietā ir visdziļākā ielejveida forma visās Baltijas valstīs. Te ir ap 80 metru tā augstuma starpība no malas līdz Gaujai. Arī tie ieži atsedzas, tajos ir izveidojušās visādas alas. Gaujas senlejā ir ļoti daudz avotu. Nu, vajag aut kājās gumijas zābakus un tad vajag vienkārši staigāt arī kaut kur ārpus takām, gar upju krastiem paieties. Ļoti, ļoti skaistas lietas var redzēt,” norāda Ozols.

Ziema jau vēl var atnest arī nopietnu salu, un tad arī Gaujas senlejā ir ko skatīt, kad uz iežu atsegumiem veidojas tā sauktie ledus kritumi. “Ziemā, ja ir labs sals, tad pat tāda maza, maza tērcīte, mazs avotiņš, kas tek pāri klintij… ūdens neaiztek prom, bet viņš tur, iznākot uz klints, sasalst un pamazām pārklājas ar ledu, un veidojas tādi ļoti skaisti ledus lāseņi, ko mēdz dēvēt par leduskritumiem. Tas nav varbūt ģeoloģiski pareizs nosaukums, bet ekskursanti speciāli brauc skatīties tādas lietas,” stāsta Ozols.

Bet runājot par Gaujas senlejas noslīdeni, tad, kā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, to varēs apskatīt līdz pat vasarai, pēc tam jau, protams, būs sakopšanas darbi, lai varētu atjaunot pastaigu taku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti